Partija “Jaunā Vienotība” nākusi klajā ar ieceri, kas varētu būtiski mainīt valsts pārvaldes modeli Latvijā. Veselības ministrs Hosams Abu Meri paziņojis, ka partija Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot Veselības ministriju ar Labklājības ministriju.
Šāds solis nozīmētu vienas lielas un spēcīgas iestādes izveidi pašreizējo divu vietā. Idejas pamatā ir vēlme ciešāk sasaistīt medicīnas pakalpojumus ar sociālo palīdzību.
Hosams Abu Meri uzskata, ka šobrīd abas jomas ir mākslīgi nošķirtas viena no otras. Viņa skatījumā veselības aprūpe un sociālā palīdzība ir cieši saistītas lietas, kuras iedzīvotāji izmanto vienlaikus. Cilvēkiem novecojot, bieži vien parādās hroniskas slimības, kuru ārstēšanai nepieciešams ne tikai ārsta apmeklējums, bet arī sociālais atbalsts mājās vai aprūpes iestādēs.
Pašlaik pacients nereti nonāk situācijā, kurā viņam jāmēģina saprast, par ko atbild viena ministrija un kur sākas otras atbildība. Apvienojot iestādes, šo komponenti vairs nevajadzētu dalīt. Turklāt “Jaunās Vienotības” pārstāvji, tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens, norāda, ka šāds solis palīdzētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, kas šobrīd tiek tērēti abu ministriju uzturēšanai atsevišķi.
Sociālo partneru un politiķu viedokļi
Ideja par ministriju apvienošanu nav radusies pēkšņi. Hosams Abu Meri pie šī jautājuma atgriezies vairākkārt, norādot, ka diskusijas par to notikušas arī partijas iekšienē. Viņš uzsver, ka arī sociālie partneri kopumā atbalsta šādu virzību, saskatot tajā loģisku valsts sistēmas sakārtošanu.
Tomēr ne visi politiskie spēki ir vienisprātis. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku savienības pret šo ieceri izturas ļoti skeptiski. Viņš brīdina, ka abas nozares ir milzīgas un specifiskas. Pēc Uzulnieka domām, šāda reforma varētu radīt nevajadzīgu haosu un pat pasliktināt pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.
Viens no galvenajiem iebildumiem pret apvienošanu ir saistīts ar finanšu kontroli. Ja abas ministrijas kļūtu par vienu, jaunais ministrs kļūtu atbildīgs par gandrīz pusi no visas valsts kopējā budžeta. Reinis Uzulnieks aplēsis, ka tā būtu aptuveni 8 līdz 9 miljardu eiro liela summa.
Viņš arī apšauba, vai pati apvienošana tiešām palielinās nozarēm pieejamo naudas daudzumu. Skeptiķi norāda, ka birokrātijas mazināšana uz papīra izskatās labi, taču praktiskajā dzīvē tik lielas struktūras vadīšana var izrādīties pārāk sarežģīts uzdevums, kas prasīs papildu resursus, nevis tos ietaupīs.
Kas notiks tālāk?
Šobrīd reforma vēl ir tikai diskusiju stadijā. Birokrātijas sloga mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš atzīst, ka idejai ir potenciāls, taču tai nepieciešams ļoti rūpīgs un skrupulozs izvērtējums. Nav iespējams vienkārši mehāniski salikt kopā divas iestādes, nepārdomājot katru detaļu.
Lēmumu pieņēmēji vēl nav sākuši oficiālu izpētes procesu vai dokumentu sagatavošanu. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā krasas pārmaiņas nav gaidāmas, un šis jautājums kļūs par vienu no centrālajām tēmām pirms gaidāmajām vēlēšanām rudenī. Galīgo vārdu par to, vai šāda apvienošana ir nepieciešama, visticamāk, teiks vēlētāji un jaunā valdība pēc balsu saskaitīšanas.
