Irānas un ASV attiecībās sperts nozīmīgs solis spriedzes mazināšanai, jo puses vienojušās par Hormuza šauruma atvēršanu kuģu satiksmei. Šis jūras ceļš ir kritiski svarīgs visas pasaules ekonomikai, un tā blokāde pēdējos mēnešos bija radījusi nopietnus traucējumus globālajā tirdzniecībā.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja, ka komerciālie kuģi šaurumu varēs izmantot līdz pat pašreizējā pamiera beigām. ASV prezidents Donalds Tramps šo lēmumu jau ir publiski atzinīgi novērtējis.
Brīvāka kuģošana, bet ar nosacījumiem
Pašlaik noteiktais pamiers starp ASV un Irānu ir spēkā līdz 22. aprīlim, taču pastāv liela iespēja, ka tas tiks pagarināts. Kamēr pamiers turpinās, visi kravas kuģi drīkst brīvi pārvietoties caur Hormuza šaurumu. Tomēr Irānas puse ir noteikusi savus drošības noteikumus. Kuģiem būs stingri jāievēro maršruts, ko saskaņojusi Irānas Ostu un kuģniecības pārvalde. Tas nepieciešams, lai kontrolētu plūsmu reģionā, kas vēl nesen bija pilnībā slēgts militāro darbību dēļ.
Hormuza šauruma nozīmi nevar novērtēt par zemu, jo caur to tiek transportēta milzīga daļa pasaules naftas un gāzes. Iepriekšējā abpusējā blokāde faktiski bija paralizējusi energoresursu piegādes, radot bažas par globālu krīzi. Tagad, kad šaurums ir atvērts, spriedze tirgos sāk nedaudz mazināties.
Trampa nostāja un Irānas ostu blokāde
Lai gan Hormuza šaurums ir atvērts starptautiskajai tirdzniecībai, Donalds Tramps ir skaidri norādījis, ka ASV spiediens pret pašu Irānu nemazināsies. Savā sociālo tīklu ierakstā viņš uzsvēra, ka ASV kara flote turpinās bloķēt tieši Irānas ostas un tās kuģus. Šis ierobežojums paliks spēkā līdz brīdim, kad tiks panākta galīgā vienošanās par visiem strīdīgajiem punktiem.
Pēc Trampa teiktā, sarunas virzās uz priekšu diezgan raiti. Viņš uzskata, ka process būs ātrs, jo lielākā daļa jautājumu jau esot izrunāti. Tomēr analītiķi norāda, ka galvenais klupšanas akmens joprojām ir Irānas kodolprogramma. Teherāna vēlas saglabāt savas tiesības uz civilo atomenerģiju, savukārt Vašingtona pieprasa dzelžainas garantijas, ka valstī netiks izstrādāti kodolieroči.
Eiropas valstis gatavojas miera uzturēšanai
Kamēr lielvalstis risina politiskos jautājumus, Eiropas līderi jau domā par to, kā nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti reģionā. Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un Francijas valdība ir izteikuši gatavību vadīt starptautisku misiju Hormuza šaurumā. Šīs misijas galvenais mērķis būtu garantēt drošu kuģošanu, neitralizēt mīnas un nodrošināt, ka par tranzītu netiek iekasētas nekādas nelikumīgas nodevas.
Tajā pašā laikā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir piesardzīgāks. Viņš norāda, ka Vācija varētu iesaistīties šādā misijā tikai tad, ja tiks panākts stabils miers un būs skaidrs ANO mandāts. Turklāt Vācijas likumdošana paredz, ka jebkurai militārai iesaistei ir nepieciešams parlamenta balsojums. Tāpēc reāla spēku nosūtīšana pagaidām ir tikai tālas nākotnes plāns, kas atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies nostiprināt pamieru.
Naftas cenas biržās reaģē nekavējoties
Ziņas par Hormuza šauruma atvēršanu un pamieru Libānā ir ienesušas optimismu pasaules biržās. Uzreiz pēc paziņojumiem naftas cenas sāka kristies. “Brent” jēlnaftas cena piektdien noslīdēja zem 90 dolāru atzīmes par barelu. Tas ir būtisks kritums, salīdzinot ar kara karstāko punktu, kad cena brīžiem tuvojās pat 120 dolāriem.
Lai gan pašreizējā cena joprojām ir augstāka nekā pirms konflikta sākuma (kad tā bija ap 70 dolāriem), lejupslīdošā tendence liecina par tirgus dalībnieku cerībām uz konflikta atrisinājumu. Ekonomiskā stabilitāte pašlaik ir tiešā veidā saistīta ar to, vai pamiers noturēsies un vai kuģu ceļi paliks brīvi.
Pozitīvas ziņas pienāk arī no Izraēlas un Libānas robežas. Puses ir vienojušās par desmit dienu pamieru, kas stājās spēkā piektdienas naktī. Līdz šim karadarbība šajā reģionā bija ļoti intensīva, un Libānas Veselības ministrija ziņo par vairāk nekā 2000 upuriem. Šī īslaicīgā atelpa tiek uztverta kā iespēja sniegt humāno palīdzību un varbūt pat pamats ilgākam miera procesam.
Konflikts, kas sākās februāra beigās, ir smagi skāris visu reģionu. Pēc tam, kad ASV un Izraēla veica triecienus Irānai, kuros gāja bojā ājatolla Alī Hāmenejī, spriedze sasniedza nepieredzētu līmeni. Tagad, kad Irānu vada viņa dēls Modžtaba Hāmenejī un ir uzsāktas sarunas par pamieru, parādās pirmās reālās cerības uz mierīgāku periodu, kas ļautu atgūties gan reģiona iedzīvotājiem, gan pasaules ekonomikai.
