Tagad es busiņā vienmēr turu pietiekami daudz krājumu. Tajā iekšā ir laba saldējuma mašīna, no kuras var iespiest saldējumu pa tiešo vafelē, un sulas saldējumus es pērku vairumtirdzniecībā – tāpēc man to nekad netrūkst. Pats savus gatavotos saldējumus pārdot es nevaru, tam man vajadzētu licenci.
Es pārsvarā cenšos izvairīties no jūlija un augusta, bet citos mēnešos es braukāju apkārt pa vietējām pilsētiņām, un skatos, vai tuvumā nav bērnu, kuri varētu vēlēties saldējumu. Ja ir, es piebraucu klāt, un dodu viņiem tos par brīvu. Viņi man jautā: “”Vai tu neesi Rons Vīzlijs?” un es atbildu: “Dīvaini, man to bieži jautā.”
Busiņš bieži ir noderīgs. Es ar to aizbraucu uz pēdējo filmēšanas dienu Harijā Poterā. Mums bija bārbekjū un es visus apgādāju ar saldējumu.
Kas to būtu domājis, ka tagad pasaulslavenais aktieris, puisis, kurš iemiesoja burvja Rona Vīzlija tēlu, tagad braukā apkārt saldējuma busiņā, dalīdams maziem bērniem saldējumu! Taču, kā mēs visi zinām, bērnības sapņus piepildīt ir skaisti.
Avots: sickchirpse.com
Tevi noteikti interesēs
- Aizbraucu uz Cēsīm, satiku vīrieti un iemīlējos līdz ausīm, bet viņš uzstādīja vienu noteikumu – tagad nezinu, ko iesāktby Rinalds Bergmanis
- Tomāti “sniegā” – lai cik burku taisītu, nekad nepietiekby Rinalds Bergmanis
- Kā viegli atvērt plastmasas maisiņu veikalā: dalos ar vienkāršu knifiņu, ko atklāja bijusī kasiereby Rinalds Bergmanis