Turpmāk, valstiska apdraudējuma gadījumā, nedrīkstēs mobilizēt “Latvijas eliti”; Lūk kāda ir sabiedrības reakcija

Pamatīgu sašutumu un diskusijas raisījusi izskanējusī ziņa, ka Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos grozījumus Mobilizācijas likumā – tajos noteikts amatpersonu loks, kurs valstiska apdraudējuma un krīzes gadījumā nedrīkstēs mobilizēt bruņotajos spēkos un civilās aizsardzības formējumos.

 

Likuma grozījumi it kā ir ļoģiski – galu galā, pat ja Latvijā notiek kāda milzīga apdraudējuma krīze, valstiskās funkcijas ir jāturpina pildīt, tāpēc it kā nebūtu loģiski, ka, piemēram, Latvijas bankas prezidents mestu pie malas savus tiešos pienākumus un stāstos bruņotajos spēkos.

Lasi arī: Skaistā Dita Lūriņa atklājusi ar kādu taktiku viņu savulaik savaldzināja Mārtiņš Egliens

Tomēr no malas, neiedziļinoties, tāpat šie grozījumi izskatās kā “Latvijas elites” lobēšana, tāpēc daudzi komentētāji internetā neslēpj savus sašutumu par šādu likumu.

Publicējam vienu no komentāriem (pārējie raksta turpinājumā):

X stunda.. domājams lielākā daļa noslēpsies un tas būtu taisnīgi, pareizi.  Es neredzu kāpēc man tas būtu jādara. Pilnīgs motivācijas trūkums, lai piedalītos tāda veida pasākumā! Vienā pasākuma jau piedalījos (barikādes). Kas no ta sanācis juūs visi redzat! ” raksta Ivo!

 

Kuras amatpersonas ir izņēmums?

Veidojot izņēmumu uzskaitījumu, AM noteikusi vairākus kritērijus. Piemēram, izņēmumi attiecināti uz visām personām, kas ieņem noteiktus amatus vai veic noteiktus pienākumus un kuru pienākumu turpināšana mobilizācijas gadījumā būtu svarīgāka nekā šo personu mobilizācija Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civilās aizsardzības formējumos.

Mobilizācijai netiks pakļauts Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, Saeimas deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības komisāri, Ministru kabineta locekļi, ministrijas valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts kases pārvaldnieks, tiesībsargs, Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis.

Mobilizācijai netiks pakļauts Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, Saeimas deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Savienības komisāri, Ministru kabineta locekļi, ministrijas valsts sekretāri, Valsts kancelejas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts kases pārvaldnieks, tiesībsargs, Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis.

Tāpat mobilizēt nevarēs valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un padomes locekļus, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un padomes locekļus, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus.

Mobilizācijai netiks pakļauti Satversmes tiesas tiesneši, Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesas tiesneši, rajona tiesas tiesneši, ģenerālprokurors un prokurori, kas norīkoti darbam karatiesā, un advokāti, kas norīkoti darbam karatiesā.

Mobilizācijai netiks pakļauti ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi, cietumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas un darbinieki, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieki.

Starp izņēmumiem ir arī Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārvalstīs darbinieki, pašvaldību deputāti, pašvaldību izpilddirektori, pašvaldību policijas darbinieki un ostas policijas darbinieki.

Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, darbiniekiem, vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Lasi arī: Ar ko vjetnamiešu meitenes ir labākas par meitenēm no Latvijas? Pajautāju draugam, kurš divus gadus dzīvo Āzijā

Mobilizācija nozīmē mērķtiecīgi plānotus valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumus valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

 

Kā notiek mobilizācija Latvijā? Un vai tu pats piedalītos Latviajs aizstāvēšanā? Kā arī uzzini dažus citus spilgtākos citātrus par šo tēmu!

 

Škir otru lapu, lai uzzinātu kā  tieši notiek mobilizčija un iesaukšana Latvijā (un kuri cilvēki tiek iesaukti) – kā arī piedalies aptaujā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru