Diemžēl tieši tad, kad lācis sāka peldēt, sāka iedarboties zāles – viņu pārņēma miegainība, un viņš sāka slīkt.
Tajā brīdī biologs Adams Varviks metās ūdenī, lai lāci izglābtu. Viņš satvēra viņu un sāka vilkt krastā, taču lācis, protams, mēģināja izglābties un rāpās virsū Adamam, gandrīz pavelkot viņu zem ūdens. Adamam izdevās saglabāt mieru un turpināt iesākto, bet lācim bija grūti noturēt galvu virs ūdens, jo viņa ekstremitātes sāka palikt nejutīgas. Līdz ar to Adamam nācās vienam pašam iznest smago dzīvnieku no ūdens.
Neskatoties uz grūtībām, abi nokļuva krastā un izkāpa uz sauszemes. Pēc tam piesteidzās pārējie Adama kolēģi no dabas aizsardzības organizācijas, bet viņi nespēja lāci pārvietot, tāpēc vajadzēja izmantot transportu.
Kad lācis tika nogādāts atpakaļ mežā, viņš jutās daudz labāk, un, ja varētu, noteikti pateiktos Adamam par palīdzību.