Pedro Luca jau 40 gadus dzīvo savā alā ziemeļu Argentīnā. 79 gadus vecais vīrs dzīvo bez ūdens pievades un elektrības savā alā augstu kalnos ziemeļos Tukumanas provincē. Kad viņš sajūt izsalkumu, tad paņem savu šauteni un dodas medībās, vai arī veic 3 stundu ilgu pārgājienu līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai, savukārt dzeramo ūdeni viņš iegūst no strautiņa tur pat netālu no viņa alas.
Viņa ala biedri ir vienpadsmit gaiļi un divas kasa, kas pa dienu klaiņo apkārt pa apkārtni, bet uz nakti atgriežas pie Pedro, lai būtu pasargāti no dažādiem plēsējiem, kas dodas medības naktī. No rīta viņu pamodina gaiļi, apmēram 3 no rīta, tad viņš iekurina uguni.
Pedro ir kļuvis par vietējo leģendu tuvējā ciematiņā. Viņu apciemot nāk gan ciemata iedzīvotāji, gan reizēm tūristi, jo tas ir, kas apbrīnojams. Bieži viņi līdzi paņēmuši kādu pārtiku un lietas, kas varētu viņam noderēt, jo viņa pensija ir apmēram 130 eiro, kuru viņš saņem vietējā pastā. Par šo naudu viņš nopērk sveces, raugu un kukurūzu.
Vienīgā modernā ierīce, kas ir Pedro alā, ir mazs, uz baterijām darbinām radio, taču arī to viņam nesanāk bieži klausīties un lietot, jo kalnos signāls ir ļoti vājš, un mazais radio to reti uztver. Viņa āda ir iedegusi, un mutē palikuši tikai pāris zobi, taču, neskatoties uz to, viņš izskatās daudz jaunāks nekā 80 gadus vecs cilvēks.
Viņš stāsta, ka jau mazs būdams ir vēlējies dzīvot savvaļā. Viņu tuvējā ciematā audzinājis vectēvs. Pirmo reizi Pedro ciematu pametis 14 gadu vecumā, kad devies apceļot Argentīnu un nopelnīt kādu naudu, pārvadājot ogles uz Bolīviju. Kad viņš atgriezās mājās viņš nolēma dzīvot alā.
Es nekad neesmu sev jautājis, kāpēc es izvēlējos šo alu. Tur nedaudz tālāk bija vēl viena ala, bet ši visticamāk man patika labāk. Reizēm es domāju, ka man būtu paticis apceļot un apskatīt Eiropu.
Diezgan iespaidīgi! Vai tu spētu tā dzīvot, atteikties no visām modernajām tehnoloģijām un ekstrām, kas ir pieejamas?
man iepatikās šī lapa