1. Sociālā intraversija.
Sociālie introverti dod priekšroku vienatnei un cenšas izvairīties no socializēšanās, kad vien tas iespējams. Kad tomēr nākas to darīt, viņiem labāk patīk uzturēties nelielās tuvu cilvēku grupiņās. Esot vienatnē, sociālie introverti enerģētiski uzlādējas, bet uzturēšanās cilvēkos viņiem ir emocionāli, mentāli un dažreiz pat fiziski nogurdinoša. Šim intraversijas tipam bieži nepamatoti piedēvē kautrību, bet ne vienmēr sociālie introverti ir kautrīgi vai nemierīgi sociālās situācijās. Viņiem vienkārši labāk patīk būt vienatnē.
2. Domāšanas intraversija.
Domāšanas introvertiem patīk daudz domāt par visu un jebko. Viņi analizē paši sevi un apkārtējās situācijas, sarunas un atmiņas. Domāšanas introverti spēj apmaldīties paši savā iekšējā fantāzijas pasaulē, taču ne neirotiskā, bet iztēles bagātā un radošā veidā.
3. Nemierīgā intraversija.
Nosaukums paskaidro pats sevi: nemierīgie introverti jūtas nedroši un satraukti sociālās situācijās. Viņi neies ballīti nevis tāpēc, ka vairāk izbauda vienatni, bet gan tāpēc, ka sociālās situācijās izjūt lielu nemieru, nepašpārliecinātību un/vai neveiklības izjūtu. Šādi introverti bieži ir nelaimīgi un daudz raizējas. Nereti viņiem nepieciešama terapija, lai atvērtos un iemācītos komunicēt ar cilvēkiem.
4. Atturīgā intraversija.
Iespējams, vismazāk zināmais intraversijas paveids. Atturīgie introverti ir cilvēki, kuriem sociālās situācijās nepieciešams laiks, lai “iesildītos”. Viņiem patīk atrasties cilvēkos, bet tikai tad, kad viņi ir pieraduši pie situācijas un pie cilvēkiem. Viņi ir rezervēti un viņiem patīk vispirms vērot un domāt, un tikai tad runāt un rīkoties.
Protams, ir vēl daudz citu introvertu paveidu, turklāt vairums introvertu atradīs sevī pazīmes no vairākiem veidiem, nevis tikai viena.
Avots: learning-mind.com