5 vecās skolas dārzkopju kļūdas, kuras pēdējais laiks aizmirst

Rūpes par vasarnīcu un tam blakus esošo dārzu postpadomju cilvēkam bieži vien saistījās ar padomu sarakstu, ko no mutes mutē nodeva vecmāmiņas un mātes, vectēvi un tēvi.

Gandrīz vienmēr mums šķiet, ka vecāko cilvēku padomi ir pareizi. Bet, diemžēl, tas ne vienmēr tā ir. Šajā materiālā ir apkopoti pieci viskaitīgākie padomi mums, mūsdienu dārzkopjiem, ar kuriem vecāki varētu mūs iepazīstināt bez ļauna nolūka.

 

1. Izravēt visu līdz pēdējai nezālei

Neviens nesaka, ka ravēšana ir kaitīga, jo nezāles patiešām paņem daļu barības vielu no dārzeņu kultūrām. Mēs runājam par fanātisku vēlmi iznīcināt katru svešo zāles stiebru.

Senākos laikos ne reizi vien nācies no mammām vai vecmāmiņām dzirdēt tādas frāzes kā: “Tas nu gan ir malacis! Viņa dārzā ne zāles stiebra!” Bet ne vienmēr tas ir labi!

Nezāles vieglās smilšainās augsnēs var kļūt par atbalsta kultivētajiem augiem: lietus, vēja, temperatūras izmaiņu svārstības jau tā vieglo augsni izkaltē tik ļoti, ka perfekti izravētā teritorijā dārzeņu sakņu sistēma nonāk nemitīgas cīņas situācijā.

Lasi arī: Lietas, kuras nevar tā vienkārši izmest – tikai nesaki, ka tevi nebrīdinājām

Dārzeņiem tā ir īsta izdzīvošana! Rezultāts ir mazi sīpoli, trauslas bietes, panīkuši tomāti, rūgti redīsi un gurķi. Viņiem trūkst mitruma, stabilas temperatūras augsnē.

Tāpēc, dedzīgi raujot ārā kvinoju un dažādas nezāles, neesiet nežēlīgi pret zemiem, nekaitīgiem zāles stiebriem: tie kļūs par drošības spilvenu dārza kultūras iemītniekiem.

 

2. “Humānisms” koku un krūmu atzarošanas procesā

“Kur tu tik daudz griez! Tagad mums tur neredzēt ķiršus, ērkšķogas (vai jebkuras citas ogas)”. Šī ir vēl viena vecākās paaudzes frāze jaunākās audzināšanai.

No cilvēciskā viedokļa šķiet, ka tas ir saprotami: vasarnīcās un dārzos katrs koks un daudzi krūmu ir auguši ilgu laiku, un cieņa pret viņiem ir tik liela! Intensīvu apgriešanu vecā paaudze uzlūko teju vai kā vesela meža nogalināšanu.

Faktiski veciem kokiem un krūmiem ir īpaši nepieciešama radikāla atzarošana un vainaga atjaunošana. Izgriezt vecos zarus, kā arī tos, kas iet uz iekšu un vertikāli uz augšu – dažreiz tas nozīmē jaunas dzīves piešķiršanu vecai ābelei vai trīsdesmit gadus vecam ērkšķogu krūmam.

Lasi arī: Lietas, kuras nevar tā vienkārši izmest – tikai nesaki, ka tevi nebrīdinājām

Un, piemēram, ķirši pilnībā pārtrauks ražu, ja blīvi aizaugušais vainags netiks regulāri apgriezts: sāksies konkurence par barības vielām, un rezultātā neviens no zariem nesaņems nepieciešamo daudzumu.

Galvenais, protams, to darīt īstajā laikā (agrā pavasarī vai vēlā rudenī), nevis traucēt auga dzīvi aktīvajā augšanas sezonā.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

Leave a Comment