Šobrīd krimināleksperti no žurnāla Real Crime, strādājot kopā ar dakteri Elizabeti Jārdliju, kura ir Birmingemas pilsētas universitātes Praktiskās kriminoloģijas centra direktore, ir apkopojuši sērijveida slepkavu raksturīgākās iezīmes.
No varas atkarīgi
Sērijveida slepkavas pieķeras varai pat tad, kad viņi ir pieķerti un spēle ir beigusies. Viņi vienalga jūtās kā autoritātes.
Atkarība no kontroles un varas izrādīšanas apkārtējiem, viņi bieži atturas no kādas ārkārtīgi svarīgas informācijas izpaušanas, lai saglabātu noteicošās personas statusu un saņemtu uzmanību.
Mūra slepkavas – Jans Breidijs un Maira Hindlija tika apcietināti par piecu bērnu nogalināšanu 1960-tajos gados. Breidijs vēl joprojām atsakās atzīt, kur aprakts viņu upures Keita Benetas līķis.
Manipulēšanas eksperts
Acīmredzams, ka cilvēku ievainojamība un spēja izpatikt var tikt efektīvi izmantota atkal un atkal, lai apslēptu ļaunu un draudošu personību.
Dažām no pasaulē pazīstamākajām sērijveida slepkavām piemīt baisas manipulēšanas spējas, kas ļauj viņiem sevi šķietami demonstrēt pavisam citā gaismā.
Sērijveida slepkavas bieži vien ir spējīgas manipulēt ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar dažādām situācijām, lai noveltu vainu par saviem pāridarījumiem uz dažādiem psiholoģiskiem katalizatoriem un medicīniski psiholoģiskiem pētījumiem.
Ārsts Haralds Šipmans izmantoja savu amatu, lai iegūtu upuru uzticēšanos.
Lielībnieks
Egoistiskie sērijveida slepkavas bieži vien nespēj savaldīties un palielās kādam par paveiktajām zvērībām, visbiežāk tie ir viņu līdzdalībnieki, nākošie upuri, varas iestādes vai viņi paši.
Jans Breidijs un Maira Hindlija ir viens no daudzajiem piemēriem. Viņi bieži apmeklēja savu upuru kapavietas un uzņēma pamestu dabasskatu fotogrāfijas ar šīm kapa vietām, kuras vēlāk saglabāja kā trofejas.
Protams, šīs fotogrāfijas palīdzēja apliecināt, ka šie cilvēki ir slepkavas, kā arī atrast trīs pāra nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas.
Virspusējais savaldzinātājs
Sērijveida slepkavām padodas uztvert citu cilvēku emocijas un tie ātri ievēro cilvēku vājības, lai pārliecinātu tos darīt kaut ko tādu, ko normāli neviens nedarītu.
Džefrijs Dāmers, pazīstams kā Miluvakes kanibāls, nogalināja 17 vīriešus un zēnus laika posmā no 1978. līdz 1991. gadam. Upurus viņš ievilināja pie sevis mājās un tur viņus nogalināja.
Parastais Džo
Iespējams, visbaismākais no visiem ir tas, ka sērijveida slepkavas mēdz izskatīties kā sabiedrības pīlārs. Tomēr tas ir tikai veids, kā iegūt kāda uzticību, lai vēlāk to sagrautu visneiedomājamākajos veidos.
Šī taktika ir ļāvusi daudziem izsprukt nesodītiem, paturot dīvainības aiz slēgtām durvīm.
Tāds bija arī Veins Geisijs, kura iesauka bija „Klauns-slepkava”, viņš bija politiski aktīvs Čikāgas piepilsētā un cītīgi strādāja sabiedrības labā, viņš pat uzstājās ballītēs kā klauns „Pogo”.
Tomēr privātajā dzīvē viņš bija vīrietis, kas izvaroja un nogalināja pusaugu zēnus, viņu mirstīgās atliekas apglabājot zem savas mājas grīdas.
Avots: www.mirror.co.uk