Kad tuvojas sniegi un ziema, viens no svarīgākajiem jautājumiem dārzā skar hortenzijas – daži apgalvo, ka tās jāapgriež jau rudenī, citi, ka tikai ziemas vidū, šajā reizē savā pieredzē dalās modes mākslinieks un dārzkopis Dāvids Romans Andrejevs.
Cilvēekiiii! Man rudens pusē kāds bija uzdevis jautājumu par hortenzijām. Es kaut ko aizstrādājos, un hortenzijas neiefilmēju. Tad nu tagad ir stāsts par mani, protams, arī Orīti un manām hortenzijām.
Tagad ir 2025.gada 3.janvāris un mēs sākam jauno sezonu. Likšu visiem video, kas saistās ar saimniecības darbiem, klāt numuriņus. Un šis būs video Nr. 1. Ja man pēc pāris mēnešiem kāds prasīs atkal par kaut ko hortenzijām, es varēšu teikt – skaties video Nr. 1. Un tā būs par visu, kas saistās ar dārzu, tomātiem, sēklām, gurķiem, par visu – būs klāt numuriņi.
Tātad, te ir vijīgā hortenzija, piestādīju viņu pie vecā malkas šķūņa. Vasarā te salieku lampiņas. Es viņu nekad nesedzu, negriežu, zied bagātīgi.
Bet te ir četri stādi tādi palieli jau, tā ir platlapu hortenzija, un tur ir baigais stāsts. Kādreiz stādīju viņu podā, tad stiepu ziemā iekšā, tad stiepu atkal ārā, bet tā kā es esmu vecs, pastiept vairs nevaru, domāju, vai nu man ir vai nav. Un es izstādīju dobē. Nākamā gadā īsti neziedēja, vells viņu zina, kāpēc.
Tad saliku veco agroplēvi virsū, vecās lapas, pa ziemu vēl te kurmis bija uzradies. Un viņa bija tāda… nu ziedēja. Nevarēju saprast, apsalusi vai izsutusi. Tagad es viņas nesedzu, varbūt man zibens “iesitīs” galvā un es viņas sākšu segt.
Te ir skarainās hortenzijas, man kaut kas prasīja, kad viņas jāapgriež. Ar to apgriešanu ir vesela anekdote. Es kaut kur biju salasījies, ka viņas ir jāapgriež februārī. Un tad, kādreiz, kad es atbraucu no Rīgas, es viņas arī tā griezu – tieši februārī. Bet ne vienmēr to var izdarīt, jo, ja uzsnieg sniegs, tad viņas vairs nemaz īsti nevar redzēt.
Un tā kā viņas ir ļoti zemas, šī te šķirnīte, es pat nezinu, kas tā ir, savairoju diezgan viņas, jo savulaik man to uzdāvināja brāļa ģimene, un īsti augstākas viņas neaug. Un pa tā arī tajā februārī griezu, it kā viss zied.
Un tad reiz aizbraucu ciemos pie Irēnas Pulkinenas ciemos, viņai ir daudz tās skarainās hortenzijas, viņai viņas ir ļoti daudz – es viņai vēl saku, ka šitās te ir jāgriež februārī, un viņa smejas – nu, ja es tagad pa ziemu, kad dzīvoju Spānijā, kāpšu lidmašīnā un braukšu griezt tieši februārī tās hortenzijas. Nu tad tā padomāju, kaut kā īsti riktīgi jau laikam nav… Un es viņas apgriezu pavasarī, un tāpat viņas ziedēja un nebija nekāda vaina.
Lasi vēl: Un tad brīnāmies, kur paliek mūsu nauda! Modes mākslinieks Dāvids dusmīgs par to, kas notiek sabiedrības degungalā
Aiziesim pie vienas citas hortenzijas, kuru griežu rudenī. Re, kur ir tā lielā hortenzija, viņa ir paliela, manā augumā. Un te ir tā lieta, kāpēc jāgriež vislabāk rudenī. Re, kur jau var redzēt, tās ziedkopas ir ļoti lielas un smagas, un, ja uzsnieg tādi lieli sniegi, tad tas viss ir nolocījies, nolūzis, un viss tas krūms ir izlauzts.
Tāpēc es viņu vienmēr cenšos griezt rudenī un nekādu februāri negaidu. Paldies Dievam, šogad nekāds trakais sniegs vēl nav bijis. Tā griešana ir ļoti vienkārša – griež tik visu nost, visus mazos, sīkos zariņus, līdz ar stumbru, tā, lai dabū elpot. Un pārējo atstāj – vienu, divus pumpurs, bet ne vairāk.
Gribas jau to krūmu milzīgu, bet būs sīki ziedi un nevajag steigties, patiesībā ar laiku viņš tāpat būs milzīgs un viss būs ļoti skaisti. Un zied viņa tāpat katru gadu, ja jūs viņu kārtīgi barosiet. Skarainā hortenzija ir viens no skaistākajiem krūmiem, vismaz manā dārzā.
Paskat, kādu kalnu nogriezu, tas krūmiņš izskatās šādi tagad. Droši vien, ka varēja vēl ko paņemt nost, bet bija cilvēcīgi tā drusku žēl, bet visus sīkos, tos visu izņēmu.
Dāvids rāda un stāsta, kā pirms ziemas parūpēties par hortenzijām:
