Jau ilgāku laiku domāju par vienu cilvēku. Viņš vispār man neiziet no galvas. Visu laiku mēģinu pārslēgties uz ko citu, mēģinu par viņu nedomāt, bet tas viss ir bez rezultātiem.
Es ar šo cilvēku sazinos visnotaļ reti un pret viņu neizjūtu nekādas mīlestības jūtas. Man gribās būt viņam tuvāk, bet sirds dziļumos saprotu, ka tas viss ir dīvaini un, ka šis cilvēks man nav vajadzīgs. Nezinu, ko ar to iesākt.
Evelīna, 19 gadi
Atbild psihologs, seksalogs un terapeits Dāvids Eremjans
Evelīna, uzmācīgas domas ir mūsu psihes aizsargmehānisms. Šādā veidā psihe mēģina jums signalizēt par kaut ko svarīgu. Kā noteikums, tā ir ziņa par kādu apdraudējumu.
Lai domas aizietu, svarīgi saprast to jēgu. Kas jums draud sazinoties ar šo personu? Vai, iespējams, tieši otrādi, vai izjūtat apdraudējumu saistībā ar iespēju šo cilvēku zaudēt? Kad jūs saprotat, kas ir šie draudi, jūs varat tos reālistiski novērtēt un izdarīt atbilstošus pasākumus vai secinājumus.
Vēl viens veids, kā tikt galā ar šādām domām, ir apzinātības prakse. Kad jūtat, ka tiekat ievilkts atpakaļ šajās domās, apstājieties, aizveriet acis un koncentrējieties uz elpošanu.
Iedomājieties, ka jūsu domas ir mākoņi, kas iet garām jūsu iekšējam skatienam. Ļaujiet šiem mākoņiem vienkārši nākt un iet, nevērtējiet tos, tikai vērojiet.
Parasti dažas minūtes šādas prakses ļauj atgriezties stāvoklī “šeit un tagad” un atbrīvoties no nevajadzīgām domām.