Saskaņā ar jaunākajām “Eurostat” prognozēm Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits tuvākajās desmitgadēs piedzīvos pamanāmas izmaiņas. Paredzams, ka līdz gadsimta beigām kopējais iedzīvotāju skaits ES saruks par aptuveni 53 miljoniem jeb 11,7 %.
Tomēr šis samazinājums nebūs vienmērīgs, un Latvija ir to valstu vidū, kuras šīs demogrāfiskās pārmaiņas skars visvairāk. Pašlaik tiek lēsts, ka Latvijā iedzīvotāju skaits varētu kristies par vairāk nekā trešdaļu, kas ir straujākais prognozētais rādītājs visā blokā.
Kā mainīsies Latvijas iedzīvotāju skaits
Ja aplūkojam konkrētus skaitļus, situācija Latvijā iezīmējas diezgan skaidri. 2025. gadā mūsu valstī dzīvo aptuveni 1,86 miljoni cilvēku. Tomēr prognozes rāda, ka nākamo 25 gadu laikā šis skaitlis turpinās rukt. Ap 2050. gadu Latvijā varētu palikt aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju.
Skatoties vēl tālāk nākotnē – uz 2100. gadu –, “Eurostat” eksperti lēš, ka Latvijā dzīvos vairs tikai 1,23 miljoni cilvēku. Kopumā tas nozīmē 33,9 % lielu samazinājumu pret šī brīža situāciju. Šādi rādītāji Latviju ierindo pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc iedzīvotāju skaita proporcionālā krituma. Līdzīga tendence vērojama arī pie mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kur prognozēts 33,4 % samazinājums, un Polijā ar 31,6 % kritumu.
Kaimiņvalstu scenāriji: Lietuva un Igaunija
Lietuvas demogrāfiskā līkne atgādina Latvijas scenāriju. No 2,8 miljoniem iedzīvotāju 2025. gadā kaimiņvalsts iedzīvotāju skaits līdz gadsimta beigām varētu sarukt līdz 1,9 miljoniem. Interesanti, ka 2100. gadā Lietuvā būs aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik Latvijā ir šobrīd.
Savukārt Igaunijā situācija solās būt stabilāka. Lai gan arī tur prognozēts neliels kritums, tas nav tik krasns kā pie mums vai Lietuvā. No pašreizējiem 1,3 miljoniem igauņu skaits līdz gadsimta beigām varētu samazināties līdz 1,1 miljonam. Tas norāda uz lēnāku un mērenāku iedzīvotāju skaita izmaiņu procesu mūsu ziemeļu kaimiņvalstī.
Visā Eiropas Savienībā kopumā iedzīvotāju skaits savu augstāko punktu sasniegs pavisam drīz – 2029. gadā. Toreiz ES varētu dzīvot ap 453,3 miljoniem cilvēku. Pēc šī pīķa sākšoties pakāpenisks un lēns samazinājums, līdz 2100. gadā iedzīvotāju skaits noslīdēs līdz aptuveni 399 miljoniem.
Ne visas valstis saruks vienādi strauji. Piemēram, Francijā un Austrijā iedzīvotāju skaita izmaiņas būs gandrīz nemanāmas – tur kritums nepārsniegs 5 %. Vācijā, Somijā, Čehijā un Slovēnijā prognozēts mērenāks samazinājums, proti, par aptuveni desmito daļu jeb 10 %. Tas parāda, ka Eiropas rietumu un centrālās daļas valstis spēj saglabāt stabilāku iedzīvotāju skaitu nekā Baltijas reģions.
Kāpēc skaitļi mainās un ko rāda “iedzīvotāju piramīda”
Šīs prognozes nav tikai nejauši minējumi. “Eurostat” tās balsta uz pašreizējiem datiem par to, cik bērnu dzimst, cik cilvēku mirst un cik aktīvi notiek migrācija starp valstīm. Galvenais iemesls iedzīvotāju skaita kritumam ir zemā dzimstība un sabiedrības novecošanās.
Ja mēs skatāmies uz iedzīvotāju vecuma struktūru, 2025. gadā lielāko daļu sabiedrības veido cilvēki darbspējīgā vecumā, kuriem ir vairāk nekā 50 gadu. Tajā pašā laikā jauniešu un bērnu līdz 20 gadu vecumam ir ievērojami mazāk. Laika gaitā šī proporcija mainīsies vēl vairāk – vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars pieaugs, bet jaunās paaudzes būs arvien mazāk. Tas nozīmē, ka nākotnē arvien mazākam strādājošo skaitam būs jāuztur sabiedrības funkcionēšana, kamēr senioru skaits turpinās palielināties.
