LNA konferencē prezentē UNESCO pasaules atmiņas reģistrā iekļautos Rīgas rātes 17. -19.gadsimta protokolus

Latvijas nacionālais arhīvs (LNA) 28.oktobrī plkst.12.00 Mazajā ģildē rīko konferenci “Rīgas rātes protokoli – pagātnes mantojums nākotnes lietotājiem” par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto Rīgas rātes dokumentu kopumu.

Tas ir bagātīgs informācijas avots Rīgas pilsētas un Baltijas reģiona vēsturei un vienlaikus piemineklis jauno laiku rakstniecības kultūrai un lietvedības tradīcijām, kas Eiropā aizsākās 16.gs. nogalē, kad veidojās centralizētās pārvaldes struktūras, radās ierēdniecība un tika uzsākta sistemātiska pārvaldes iestāžu darba dokumentācija, radot dažādu dokumentu sērijas.

LNA direktore Māra Spūdža atgādina: “Rīgas pilsētas rātes protokolu grāmatas, tā sauktā publica jeb publiskie protokoli ir ļoti vērtīga LNA fondu daļa. Protokoli dokumentē Rīgas galvenās pārvaldes institūcijas – Rīgas rātes jeb maģistrāta – darbību laikā no 1603.gada līdz likvidācijai 1890.gadā. Tas ir izcili vērtīgs un autentisks oriģinālu dokumentu kopums, kuru glabāšanas vēsture izsekojama no Rīgas rātes kancelejas arhīva līdz to nonākšanai pašreizējā glabāšanas vietā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva glabātavā, autentiskās Rīgas pilsētas arhīva telpās.”

Atzīmējot Rīgas pilsētas arhīva 140 jubileju, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 30.gadadienas svētku nedēļas ietvaros un saskaņā ar Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās nominācijas “Rīgas rātes protokoli, 1603.-1890.” saglabāšanas, pieejamības un atpazīstamības veicināšanas rīcības plānu 2022. -2025.gadam Latvijas Nacionālais arhīvs organizē šai nominācijai veltītu konferenci un Rīgas pilsētas arhīvam veltītas virtuālās izstādes un ekskursijas prezentāciju.

Pateicoties sadarbībai ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju un Rīgas Domes atbalstam, ar sagatavotās virtuālās izstādes starpniecību interesenti varēs iepazīties ar pilsētas arhīva vēsturi no 13. līdz 20. gs. un gūt priekšstatu par arhīvā uzkrāto dokumentu daudzveidību. Savukārt Rīgas pilsētas arhīva virtuālā tūre ļaus “izstaigāt” unikālās 19.gs. beigās iekārtotās arhīva telpas Rīgā, Palasta ielā 4.

Interesenti konferences norisei varēs sekot līdzi translācijā LNA FB kontā.

Mediju pārstāvjiem: 28.oktobrī, plkst.11.30 mediju pārstāvji Mazās ģildes Bellacord zālē varēs uzdot jautājumos UNESCO projekta dalībniekiem un konferences referentiem. Ieinteresēto mediju pārstāvjiem lūgums pieteikties uz e-pastu: [email protected] vai pa tālruni: 27050171 līdz 27.oktobra plkst.17.00.

Informācijai:

Rīgas pilsētas arhīvs uzskatāms par vienu no senākajiem arhīviem Baltijā un vienu no vecākajām Rīgas pilsētas kultūras institūcijām. Tā darbības laikā uzkrātais dokumentu komplekss veido senāko un vērtīgāko Latvijas dokumentārā mantojuma daļu, kas sniedz bagātīgu informāciju par Rīgas pilsētas, Latvijas un Baltijas reģiona vēsturi. Rātes protokoli bija vieni no nozīmīgākajiem pilsētas dokumentiem, kuros tika fiksēti rātes sēdēs izskatītie jautājumi un pieņemtie lēmumi. Ik gadus tika sagatavota viena, vēlāk divas ādās vākos iesietas protokolu grāmatas. Protokoli sastādīti rokrakstā, vācu valodā, un katru grāmatu papildina personu un tematiskie reģistri. Rīgas rātes funkciju lokā ietilpa likumdošana, tiesu un policejiskā vara, garīgo lietu pārvalde, pilsētas administratīvā un finanšu pārvalde, aizsardzības organizēšana un reprezentācija ārpolitiskajās attiecībās, līdz ar to rātes protokoli glabā bagātīgu un daudzveidīgu informāciju par nozīmīgiem politiskajiem notikumiem, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras norisēm pilsētā trīs gadsimtu garumā. Protokoli arī ietver liecības par neskaitāmām rīdzinieku paaudzēm, spilgti atainojot Rīgas multikulturālo raksturu.

Konferences “Rīgas rātes protokoli – pagātnes mantojums nākotnes lietotājiem” programmā referāti, konferences sākums – plkst.12.00 :

“LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu pieejamība un tās nākotne Rīgas pilsētas dokumentārā mantojuma vēsturiskās izmantošanas kontekstā”, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Kārlis Zvirgzdiņš;

“Rīgas rāte 18.gs.: tradīcijas un izaicinājumi”, Dr. hist. Anita Čerpinska, LNA dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja;

“Rīgas pilsētas vēsturiskais arhīvs no dibināšanas 1881.gadā līdz tā dokumentu iekļaušanai UNESCO “Pasaules atmiņas” reģistrā 2021.gadā”, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas arhīva eksperte Enija Rubina;

Rīgas rātes protokolu digitalizācijas procesa izaicinājumi un perspektīvas. LNA Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta Digitalizācijas nodaļas vadītājs Sandis Zaķis, LNA Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta Digitalizācijas nodaļas arhīva eksperte digitalizācijā Mairita Lukianska.

Papildu informācija:

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment