Īpaši apdraudēta būs sabiedrības daļa ar zemiem ienākumiem un seniori, kas vienkārši netiks līdzi digitalizācijai, secināts biznesa augstskolas “Turība” XX Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Cilvēkfaktors digitalizācijas laikmetā”.
“Izmaiņas būs vērojamas arī darba raksturā, jo izplatīsies princips, ka darbinieks ir sasniedzams jebkurā vietā un laikā. Tā ietekmē izzudīs robežas starp darbu, atpūtu un privāto dzīvi. Tas, savukārt, biežāk izraisīs stresu un izdegšanu darbā. Jaunais darba raksturs vājinās gan spēju strādāt komandā, gan mazinās kolektīvo apziņu. Būtiski palielināsies arī plaisa starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un tām prasmēm, kuras nodrošina izglītības iestādes,” norāda profesore Maija Rozīte.
Lasi arī: Tirgotāju asociācija nākusi klajā ar aicinājumu nepieļaut iepakojuma depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā; Vairumam Latvijas iedzīvotāju gan ir aizdomas par lobiju
Konferences ietvaros notika diskusija par vai pret digitalizāciju, kurā tika skatīti dažādi tās aspekti – ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu, augstskolu piedāvātajām zināšanām, nodokļu politiku, cilvēku savstarpējām attiecībām, darba un privātās dzīves saplūšanu, kā arī būtiskas sabiedrības daļas atstumšanu – to, kuri nespēj tikt līdzi digitalizācijas tempiem.
Konferencē tika diskutēts arī par tādu fenomenu kā infoaptaukošanās.