Mēs nosūtījām bērnu uz dārziņu-internātu. Jā – kauns, bet toties mierīgāk

Nekad iepriekš nedomāju, ka būsim tādā bezizejas situācija. Mēs ar vīru nolēmām nosūtīt bērnu uz dārziņu-internātu. Jā, tas skan maksimāli dīvaini, jo kuri labi vecāki uz ko tādu ir spējīgi. Bet pašreizējā situācijā tas ir pilnīgi pareizs lēmumus.

Mums zēns ir hiperaktīvs, viņam nemitīgi nepieciešams veltīt uzmanību. Viņš mīl mums rīkot histērijas, bet šī iemesla dēļ mēs zaudējam pēdējās nervu šūnas un visu pacietību.

Psihologs teica, ka ar to neko nevar iesākt, jo viņam tāds raksturs.

Kad viņam bija divi ar pus gadi, bija mums viens skumjš stāsts. Viņš pārsita meitenei galvu, jo tā smilšu kastē viņam atņēma mantiņu.

Pat negribas to visu atcerēties, kam nācās iet cauri – skaidrošanās ar vecākiem, materiālā kompensācija un līdzīgas problēmas.

Lasīt vēl –Igo atklāj, kas īsti izraisīja liktenīgo avāriju 2000. gadā

Visa problēma slēpjas tajā, ka, ja dēlam neizdabā, tad viņš sāk pielietot spēku un rīkot histērijas. Mēģinājumi viņu pāraudzināt beigušies neveiksmīgi.

Līdzās tādam temperamentam viņš vēl arī ir neuzmanīgs, ilgi nespēj ne uz ko koncentrēties.

Man bija šaubas saistībā ar viņa veselību, jo, būdama stāvoklī, es paslīdēju un sasitu vēderu. Varbūt tas kaut kādā veidā ietekmēja bērnu? Bet slimnīcā saka, ka viņš ir pilnībā vesels…

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment