Pirms 5 gadiem viņai amputēja kāju, bet tas netraucēja kļūt par balerīnu!

358650F300000578-0-image-a-7_1466536567324

Gabijai Shullai šī īpašo kaulu vēža paveida audzēju celī atklāja, kad viņai bija tikai deviņi gadi.  Viss sākās, kad 2011. gadā viņa nokrita slidojot un saprata, ka ar celi kaut kas nav kārtībā. No sākuma viņas vecāki domāja, ka tas ir kāds smags sasitums un pāries, bet, kad pēc divām nedēļām Gabijai nepalika labāk, viņī viņu aizveda uz slimnīcu, lai ārsti viņu apskata. Pēc veiktajiem rentgena uzņēmumiem ārsti domāja, ka kritiens radījis lūzumu, taču pēc pāris nedēļām vēlāk atklājās, ka tas tomēr ir vēzis.

Kad mēs ieradāmies un ārsts mums paziņoja, ka mūsu meitai ir osteosarkoma, mēs bijām šokā, un ārstam nācās vēlreiz to visu atkārtot, jo mēs nespējām noticēt tam, ko viņš saka. Gabija mums prasīja kāpēc tā ir noticis ar viņu un mēs atbildējām, ka reizēm sliktas lieta notiek ar labiem cilvēkiem, bet mēs nezinām kāpēc, taču galvenais ir ar to cīnīties- un to mēs arī darījām

 

 

 

 

 

358650DC00000578-0-image-a-8_1466536578234

Gabijai nācās veikt 12 nedēļu ilgu ķīmijterapiju, lai audzēju novestu līdz tādai stadijai, ka to ir iespējams izoperēt. Viņai tika piedāvāti daudzi un dažādi veidi, kā ārstēt un atbrīvoties no audzēja, taču viņas vecāki izvēlējās ļoti īpašu veidu, kur viņa celis tika amputēts, bet viņas apakšstilbs tika pagriezts pa 180 grādiem un pievienots vietā, kur tika amputēts celis un daļa augšstilba.  Šāda veida operāciju vecāki izvēlējās, jo tā dod iespējas viņai darīt gandrīz pilnīgu visu, ko viņa darījusi pirms tam. Šī operācija nav pārāk izplatīta, jo izskats nav diezgan piesaistošs, taču uzvelkot protēzi to pat nevar pamanīt. Turklāt vēl vairāk Gabija vēlējā šāda veida operāciju, jo viņa, jau maza būdama, aizrāvās ar dejošanu.

3586508600000578-0-image-a-9_1466536589564

 

Kad man tika amputēta kāja, sākumā galvenais bija panākt to, lai es varētu tikt ārā no slimnīcas gultas un staigāt, bet mani visvairāk atsākt staigāt motivēja vēlme atkal dejot. Laivai kā, tas nebija viegli.  No paša sākuma tas bija ļoti sāpīgi. Pēc viena gada un pāris mēnešiem es beidzot varēju spert savus pirmo soļus bez jebkādas palīdzības, bet vēl pēc gada es jau atkal dejoju.

 

Viņa ir ievērojami progresējusi un kļuvusi pat par konkurēt spējīgu dejotāju. Viņa iedvesmo ļoti daudzus cīnīties ar vēzi, un arī viņas deju skolotāji un grupas biedri uz viņu skatās ar apbrīnu. Iespējams, ka pēc gadiem viņas vārds būs atpazīstams visā pasaulē un viņa dejos uz lielākajām skatuvēm.

Noskaties arī video, kurā Gabija stāsta un parādā kā tieši strādā viņas protēze!

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment