Neviens to nezina labāk par 32 gadus veco autori un žurnālisti, Reičelu Hilu, kura 24 gadu vecumā, būdama nevainīga, sāka rakstīt grāmatu “Mīti par seksu: Atšķirība starp mūsu fantāzijām un realitāti”.
Astoņus gadus un vairāk kā 200 intervijas vēlāk, šī grāmata tika izdota. Mēs runājām ar nu jau precēto grāmatas autori, lai iegūtu vairāk informācijas.
Kādēļ tu sāki rakstīt šo grāmatu?
Kad biju 20 gadus veca, es jutos īpaši nedroša par savu seksa dzīvi. Es jutos slikti tādēļ, ka man nebija seksa. Tas nesakrita ar manām domām par sevi, man šķita, ka esmu dzīvespriecīga, interesanta un pievilcīga, lai gan neviens nevar mūsdienās būt par to pilnīgi drošs. Bet šī doma, ka visiem cilvēkiem ir sekss, it īpaši jauniem un pievilcīgiem, apsēda manu prātu. Tas ka mana dzīve tāda nebija, lika man domāt, ka kaut kas ar mani nav kārtībā.
Mani aizkaitināja arī tas, ka medijos nebija nevienas publikācijas par sajūtām, ko es izjutu. Nepastāvēja tāda informācija, ka tu varētu būt meitene vai sieviete, kurai nav seksa.
Vai tu uzskati, ka informācija, ko mums sniedz mediji un mūsu patiesā pieredze maina mūsu uzskatus par seksualitāti?
Šī informācija rada kultūru, kurā cilvēki nejūtas adekvāti. Ne tikai tādēļ, ka apgalvo, ka cilvēkiem visu laiku ir sekss, bet arī tādēļ, ka skatoties no otras puses, tiek apgalvots, ka sekss ar daudziem cilvēkiem ir nosodāma lieta un arī tad tu esi šausmīgs cilvēks. Jebkuras atkāpes no mediju noteiktās normas liek mums justies slikti.
Vai mediji ir padarījuši par neiespējamu būt neitrālam?
No mediju viedokļa, būt normālam ir pārlieku garlaicīgi, tie pilnībā ignorē normālo, daļēji arī tādēļ, ka tieši to cilvēki vēlas dzirdēt. Tas tiek atspoguļots arī stāstos, ko mēs par sevi stāstam. Tu stāsti cilvēkiem, par trim brīvdienām, kurās tev bija romantiski sakari, nevis par tām 49, kurās tādu nebija. Tas daļēji ir tādēļ, ka mēs vēlamies dzirdēt un pastāstīt interesantākus stāstus.
Vai tur ir kādas lamatas?
No vienas puses, mums stāsta, ka visiem ir sekss un , lai tu būtu veiksmīgs, tev ir jābūt seksam, bet no otras puses cilvēki tiek sodīti par pārlieku lielu seksualitāti. Ja tev ir sekss ar lielu daudzumu cilvēku, tā netiek uzskatīta par morālu rīcību.
Kas tevi pārsteidza, kad tu rakstīji šo grāmatu?
Pirmā lieta, kas mani pārsteidza bija tas, ka cilvēki mēģināja ar mani sazināties, lai parunātu par to, kādā veidā viņi jūtās atšķirīgi, vai par to, ka mūsdienu mediji ir nepatiesi un neadekvāti. Uzzināju, ka citi cilvēki arī izjuta to pašu neapmierinātību, ko es.
Otrā lieta bija atskārsme, ka cilvēki, kuru seksuālā pieredze bija krasi atšķirīga no manas pieredzes – netipiski seksuāli indivīdi, cilvēki ar daudziem seksuālajiem partneriem, arī viņi izjuta kaunu un nedrošību, gluži kā es.
Vai mūs uztrauc savādāks sekss?
Uzskatu, ka daudzi cilvēki uztraucas par seksu. Sākotnēji es runāju par aptuveni 20 gadus veciem jauniešiem, šajā desmitgadē tu uzzini daudz jauna, ieskaitot to, kur un kā tavā dzīvē iederas sekss. Lielākā daļa cilvēku, zaudē nevainību pusaudža gados. Par spīti tam, es domāju, ka tikai aptuveni 20 gadu vecumā tu īsti izproti seksu identitātes un emocionālā līmenī. Domāju ka jebkuru uztrauc tie aspekti, kas atšķiras no normas.
Vai ir kas tāds, ko vēlies pateikt cilvēkiem, kuri uztraucas par savu seksa dzīvi?
Vēlos cilvēkiem darīt zināmu to, ka ir daudz vairāk veidu kā izbaudīt labu seksu, ne tikai tas, ko iesaka dominējošās normas, un ir pilnīgi normāli doties cauri dažādām seksa fāzēm. Tā vietā, lai mēs uzskatītu kaut ko vienu par pareizu, mums drīzāk jājūtas komfortabli ar dažādām variācijām.
Avots: http://i100.independent.co.uk/