Kurzemē, Talsu novada Ārlavas pagastā divu kilometru attālumā no Lubezeres dzīvo Dzintars un Zane Silgaļi. Kopš 2009.gada pāris nodarbojas ar zemeņu un cidoniju audzēšanu, raksta Latvijas sabiedriskā medija portāls lsm.lv.
Viņiem abiem bija prestižs darbs Rīgā. Ar labu algu un stāvokli savā jomā, taču tie bija tikai rīt un vakari, kad Dzintars redzēja guļam savus puikas. Skrējiens pēc naudas atņēma laiku savai ģimenei. Viņi abi ar Zani vēlējās dzīvot citādāk. Viņi riskēja un pārcēlās uz laukiem.
‘’Pirmais, ko sākumā domājām… Ir jādara tas, kas pašiem patīk. Un galvenais, kas garšo. Zemenes bija „top” produkts, „top” oga. Tās mums garšo. Mēs tās daudz patērējam. Tāpēc sākumā uzsvars bija uz zemenēm,’’ stāsta Dzintars.
Zemenes neesot prasīgas pēc ļoti auglīgas zemes, taču jānodrošina tīra un mitra zeme, bez nezālēm, un, protams, kā katrai dzīvai dvēselei, ir vajadzīga arī saule.
‘’Jo vairāk ir saules, jo naktī ir vēsāks, jo lielākas ir temperatūras svārstības, jo saldākas ir ogas,’’ skaidro saimnieks.
Darbs sev un laiks ģimenei
Kad piedzima otrais dēls, Dzintars strādāja uzņēmumā ‘’Samsung’’ un izlēma, ka dosies tēva kopšanas atvaļinājumā. Pēc tā – atpakaļ darbā neatgriezās. ‘’Pēc otra dēla piedzimšanas, pēc pusotra gada nodzīvošanas mājas es sapratu, ka varu neatgriezties algotā darbā. Varu strādāt sev. Mēs varam savilkt visus galus, visu sarēķināt. Labāk es esmu mājās,’’ saka Dzintars.
Galvenais iemesls tam bija vēlme ikdienu pavadīt kopā ar dēliem, būt blakus tiem ikdienā, nevis redzēt tos tikai guļošus no rīta un vakarā.
‘’Sākumā, protams, palīdzēja iekrājumi, kuri bija veidojušies no Rīgas darbu algas. Tas bija balsts. Pirmajā, otrajā vai trešajā gadā nebija jāiet ciemos pie bankas un jāņem kāds kredīts. Bija savs starta kapitāls. Bet starta kapitāls veidoja tikai vienu pusi. Otra puse bija svarīgāka – vai tu tam esi gatavs, vai tu to gribi. Vai gribi mēģināt, ‘’ atklāj Dzintars.
Zanei pirms tam Rīgā bijušas 2-3 darbavietas, taču viņa allaž bijusi darbiniece, kas dara vairāk nekā no viņas prasa, skatās uz lietām plašāk, tādēļ vienubrīd sapratusi, ka labāk raujas pati sev nevis citu labā.
‘’Šī ir astotā zemeņu sezona, kopš aizgāju no darba Rīgā. Un es noteikti nenožēloju,’’ atklāj Zane. Arī tad, ja bijuši krīzes brīži.
‘’Es nezināju, kur likties, kā nosegt parādus. Plus arī jādzīvo uz priekšu. Tas bija diezgan briesmīgi,’’ šādi Zane atceras laiku, kad jauniestādītais lauks nenesa augļus. ‘’Tās ir diezgan lielas investīcijas uz 4 gadiem. Un tas lauks pilnīgi neko nedeva. Bijām baigos parādos,’’ atminās Zane.
Lasi arī: Latvijas prezidenta sieva Iveta Vējone nodemonstrē perfekta stila paraugstundu vizītē Vācijā – sajūsmā pat vācieši
Arī nākošais gads neesot bijis vieglāks. ‘’Pagājušajā gadā bija divas salnas. Pēdējā bija 6. jūnijā. Likās – kur nu vēl salna? Mēs te staigājām, un viss čaukstēja. Viss bija sasalis. Viss pilnībā ziedēja. Tad gan gribējās raudāt. Ko nu? Divus gadus pēc kārtas’’.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk