Tomēr, viņa drīz vien aizrāvās ar galvaspilsētā notiekošo uzdzīvi un viņu atlaida no darba.
“Es nāku no laukiem un mani galvaspilsēta savaldzināja ar savu spožumu,” viņa apgalvo. “Universitātē es nejutos motivēta. Es nevarēju vien sagaidīt, kad varēšu no turienes aiziet un sākt strādāt.”
Pēc divus mēnešus ilgušiem darba meklējumiem, Laurai piedāvāja strādāt par administratori. Birojs atradās pašā Londonas sirdī – Vestendas rajonā un tur pat blakus atradās ekskluzīvi naktsklubi un bāri, kas tā vien vilināja tur iegriezties.
Palēnām, viņa arvien vairāk pievērsās ballītēm – tas sāka ietekmēt viņas darbu. Viens no klubiem, kuru viņa apmeklēja bija Chinawhite, tas ir slavens ar tā populārajiem apmeklētājiem, tai skaitā princi Hariju un Premjerlīgas futbolistiem.
“Pirmoreiz, turp devāmies sagadīšanās pēc,” viņa apgalvo. “Mēs vēlējāmies pēc darba doties uz kādu klusu vietu, kur iedzert, bet mēs satikām aģentu, kas piedāvāja mūs pievienot viesu sarakstam. Es nekad neko tādu nebiju redzējusi. Tur bija šampānietis, dejošana uz galdiem, slavenības visur apkārt – spēju vienīgi domāt par to vai viss šeit redzamais vispār ir īsts.”
“Arvien biežāk un biežāk turp devos. Pienāca pat brīdis, kad es devos uz darbu negulējusi. Nekas nepiedienīgs tur nenotika, nebija ne seksa, nedz rokenrola, vai kā tamlīdzīga, tā vieta, bija tikai šampānietis un dejošana. Darba devējiem bija svarīgi, ka es izskatos izgulējusies, sakopta un profesionāla, jo man bija jāsagaida daudzi VIP klienti. Bet smirdoši paģirainai ar pagājušās nakts drēbēm mugurā, diez vai tas veiksmīgi izdosies.”
Lai arī viņai tika izteikti vairāki rājieni, Laura atzina, ka nekad tos neuztvēra nopietni. “Es biju tikai 20 gadus veca un ļoti naiva. Es sevi pārliecināju, ka viss būs kārtībā,” viņa atzina.
Pēc diviem uzņēmumā nostrādātiem gadiem, viņas priekšnieks, palūdza, lai viņa paraksta darba līguma uzteikumu. “Mani iesauca priekšnieka kabinetā, kur pateica, ka atlaiž mani no darba. Es apstulbu – viss vienkārši apstājās,” viņa pastāstīja.
“Devos mājās ar autobusu un tas šķita kā visgarākais manas dzīves brauciens. Es nevienam nepateicu, ka mani atlaida. Man bija kauns. Es nezināju ko tālāk iesākt vai kā samaksāt par dzīvokļa īri. Es raudāju līdz aizmigu, cerot, ka pamodīšos un tas viss būs tikai ļauns sapnis.”
Laura jau sen sapņoja strādāt reklāmas jomā, tādēļ sazinājās ar kādu augsta līmeņa aģentūru. Viņai tika piedāvāts doties uz darba interviju, bija tikai viena problēma, brīvā vakance bija automašīnu reklāmu nodaļā, bet viņa neko par mašīnām nezināja.
“Es viņiem pastāstīju, ka par mašīnām zinu visu no A līdz Z, bet patiesībā, es nekad neesmu sēdējusi pie auto stūres,” viņa atzina.
“Man bija 18 stundas, lai sagatavotos, bet tajos laikos vēl nepastāvēja tāda Google mājaslapa, tādēļ es devos uz video nomu un paņēmu tur visas pieejamās Top Gear ierakstu kasetes. Es tās atkal un atkal pārskatīju, līdz biju pārliecināta, ka runāšu viņu valodā.”
“Viņi droši vien zināja, ka es izliekos, bet pēc vairākām pārrunu kārtām, man piedāvāja darbu. Tas bija krass pavērsiens.”
Nākamos 7 gadus, Laura iespringa, lai sasniegtu rezultātus darbā. Pirms viņas 30 dzimšanas dienas, 2013. gadā, viņai tika piedāvāts darbs reklāmas aģentūras valdē. “Tā apziņa, ka nevēlies to, uz ko esi tiecies tik ilgi ir biedējoša. Visi domāja, ka esmu prātu zaudējusi, ka aizgāju prom.” viņa atklāja.
Ar neliela aizdevuma palīdzību, Laura izveidoja pati savu uzņēmumu, FabTrade, kas palīdz dažādu zīmolu apģērbiem kļūt populāriem internetā, savienojot šos zīmolus ar tiem, kuriem ir milzīgs sekotāju skaits internetā.
Tagad Laura ir savas jomas pioniere. Viņai ir jāpārliecina pasaules lielākie uzņēmumi, lai tie rēķinātos ar sociālo mediju nozīmi informācijas izplatībā.
Šogad, FabTrade vērtība tika novērtēta uz 14 miljoniem Eiro.
“Es vēl joprojām jūtos tā, itkā tikko būtu uzsākusi šo uzņēmumu un ir vēl daudzas lietas, ko vēlos ar to sasniegt, bet visi riski ir attaisnojušies,” viņa cerīgi apgalvo.
“Ja tev piemīt neprātīga darba ētika un esi gatavs atdoties darbam, tu vari sasniegt jebko.”
Avots: mirror.co.uk