Pētījuma autori ir aprēķinājuši, ka depozītu sistēmas ieviešanai Latvijā būs nepieciešamas vērienīgas investīcijas – tirgotājiem būšot jāinvestē vismaz 16.7 miljoni eiro. Šīs izmaksas veidotu gan iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punktu izveide, gan taromātu uzstādīšana. Saprotams, ka tirgotāji par to nav sajūsmā. Tās būšot lielas papildu izmaksas, ar ko būs jārēķinās ikvienam tirgotājam visā Latvijā, atzīmē LTA.
Turklāt sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek prognozētas vairāk kā 10 miljoni eiro gadā, kas ir neadekvāti daudz attiecībā uz sistēmas efektivitāti vides problēmu risināšanā.
Pētījums pierāda, ka sistēmas ieviešana neveicinātu atkritumu apjoma samazināšanos un to pārstrādes attīstību, jo ar depozīta sistēmu tiktu apsaimniekoti tikai 6% no radītā iepakojuma apjoma – tas ir mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.
Būtiski, ka pētījumā veiktie aprēķini apstiprina arī pārējo (sadzīves) atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu.
“Ir skaidri redzams, ka obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas milzīgās izmaksas būs daudz mazākas nekā kopējie ieguldījumi. Ir jāveido sistēma, kas ietver plašu atkritumu klāstu, piemēram paplašinātais depozīts vai kā citās valstīs jāattīsta atkrimtu šķirošanas laukumi,” norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Lasi arī: Publicēta karte, kurā redzami visi šogad paredzētie remontdarbi uz valsts autoceļiem
Pēc viņa teiktā, ir alternatīvas, kas ir daudz ērtākas iedzīvotājiem un neprasa ieguldījumus no tirgotājiem, “kas izraisīs kārtējo spiedienu uz cenām”.
Tāpēc LTA aicina nepieļaut šādas neefektīvas sistēmas ieviešanu Latvijā, kas balstās uz pagājušā gadsimta tehnoloģijām un iespējams ir tikai īstermiņa ieguldījums.
Tas ir pārāk liels papildus slogs Latvijas ekonomikai, kas ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un būtiski sadārdzinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus valstī.
Avots:
protams,savākt no ceļmalām ir lētāk,un ir iespēja kādu sodīt!