Sazināties
Liela loma bija interneta trūkumam. Bet svarīgi, ka bērnus vienkārši mācīja savstarpēji komunicēt. Viņi mācīja, kā runāt ar vecākajiem, kā ar jaunākiem, kā ar vienaudžiem. Nebija izvēles, un pat intraverti sazinājās un vienkārši atrada nedaudz klusākas spēles, piemēram, viņi izvēlējās spēlēt viens pret viens šahu, nevis trokšņainu futbolu pagalmā. Tā rezultātā kopumā padomju cilvēkiem bija daudz labākas komunikācijas prasmes. Un sarunāties ar svešinieku bija vieglāk, un arī ar draugiem viņi zināja, kā labāk uzturēt kontaktu.
Lasi arī: 7 lietas, kuras bērni manto tikai no tēviem
Labot lietas
Mūsdienu bērnus sabojā patērētāju sabiedrība. Un salabot sabojātu lietu vienkārši netiek uzskatīts par nepieciešamu. Kāpēc, ja var iegādāties jaunu? Padomju bērni prata salabot visdažādākās lietas, sākot ar gludekli, beidzot ar kleitu vai apaviem. Protams, var šķist, ka tas liecina par nelieliem ienākumiem. Bet patiesībā Skandināvijas valstīs ar ļoti augstu iedzīvotāju labklājību viņi nonāca pie tā paša jautājuma – kāpēc pirkt vienmēr jaunu, ja jūs varat salabot veco? Bet mūsdienu bērni diemžēl nezina, kā to izdarīt.
Tevi noteikti interesēs
Laika ziņu eksperts Martins Bergšteins atklāj skarbu prognozi pēc spēcīgā sniegputeņa: “Tuvojas nākošais vilnis”- Mans kartupeļu biezenis ir kļuvis daudz krēmīgāks un garšīgāks: pievienoju tikai vienu vienkāršu sastāvdaļu
- “Braucu puteņa laikā no Daugavpils, mani panāca likumsargi, lika apstāties un uzlika sodu”: stāstu kas par lietu
- “Ryanair” ievieš negaidītu aizliegumu: pie iekāpšanas vārtiem no daudz kā nāksies atvadīties
- “Temu” un “Omniva” apvieno spēkus: sūtījumu saņemšana Latvijā vairs nebūs tāda kā agrāk
- “Nu kā nav kauna braukt ciemos tukšām rokām” sūrojās Anita, “nekas, gan es viņus iemācīšu”
