Sazināties
Liela loma bija interneta trūkumam. Bet svarīgi, ka bērnus vienkārši mācīja savstarpēji komunicēt. Viņi mācīja, kā runāt ar vecākajiem, kā ar jaunākiem, kā ar vienaudžiem. Nebija izvēles, un pat intraverti sazinājās un vienkārši atrada nedaudz klusākas spēles, piemēram, viņi izvēlējās spēlēt viens pret viens šahu, nevis trokšņainu futbolu pagalmā. Tā rezultātā kopumā padomju cilvēkiem bija daudz labākas komunikācijas prasmes. Un sarunāties ar svešinieku bija vieglāk, un arī ar draugiem viņi zināja, kā labāk uzturēt kontaktu.
Lasi arī: 7 lietas, kuras bērni manto tikai no tēviem
Labot lietas
Mūsdienu bērnus sabojā patērētāju sabiedrība. Un salabot sabojātu lietu vienkārši netiek uzskatīts par nepieciešamu. Kāpēc, ja var iegādāties jaunu? Padomju bērni prata salabot visdažādākās lietas, sākot ar gludekli, beidzot ar kleitu vai apaviem. Protams, var šķist, ka tas liecina par nelieliem ienākumiem. Bet patiesībā Skandināvijas valstīs ar ļoti augstu iedzīvotāju labklājību viņi nonāca pie tā paša jautājuma – kāpēc pirkt vienmēr jaunu, ja jūs varat salabot veco? Bet mūsdienu bērni diemžēl nezina, kā to izdarīt.
Bitīt matos , šie tagad slavinās PSRS ! Savi bērni jāmāca pašiem, nevis jāgaida, ka to izdarīs skola.Katram civēkam ir kāds talants un vecāku uzdevums ir šo talantu atklāt un palīdzēt attīstīt. Visiem viss nav jāmāk un nav tiesa, ka visi mācēja labot radio. Es esmu no tās paaudzes, kuri atceras, kāpēc jāburza avīze, un kā bija darbmācības stundās, bet nevaru teikt ,ka ar tur iegūtām iemaņām pietika . Es mācos visu mūžu. Pazīstu ļoti darbīgus, talantigus jauniešus, kuri manā vecumā būs meistari ar zelta rokām, arī mani dēli daudzas jomās ir pārspējuši mani, bet pamatus viņi guvuši ģimenē. 3-gadigais mazdēls iet līdzi tētim uz garāžu un macās turēt rokās instrumentus, bet telefonā atrod savas mīļās multenes. Es tajā vecumā ēdu zemi un ar stibu dauzīju nātres.
[…] Lasi arī: Trīs lietas, ko prata darīt visi ieprekšējo paaudžu bērni, bet mūsdienu bērni vairs neprot […]