2014. gadā šis vīrietis pēdējo reizi iepirkās veikalā, kopš tā laika viņa ēdienkartē ir dārzeņi, augļi, olas, gaļa un pat konfektes – viss ko vari iedomāties, bet viņš par to nemaksā ne centa, turklāt šis vīrietis ir gudrs un izglītots, viņš pat pabeidzis universitāti. Kā viņš visu šo pārtiku iegūst, nemaksājot ne centa? Iespējams jau vari iedomāties, ka viņš to atrod atkritumos. ASV tas ir legāli, lai gan dažos štatos ir dažādi ierobežojumi.
Reids stāsta, ka ļoti bieži pie veikalu atkritumu urnām, kad darbinieki grasās mest ārā nenopirkto, neapēsto vai tādu ēdienu, kuram beidzies termiņš, viņš pagadās laikā, un darbinieki to viņam vienkārši iedod, lai nebūtu jārokas pa atkritumu tvertni.
Citi dodas uz lielveikaliem iepirkties, es dodos ap mājas stūri vai pastaigā pa rajonu un ēdienu savācu tur!
Šo divu gadu laikā Reids ir pamanījis kādu būtisku problēmu, kas nav tikai ASV. 40% no visa ēdiena, kas tiek saražots, pagatavots un nopirkts nokļūs atkritumos neapēsts un neizmantots. Visvairāk neizmantotu un neapēstu ēdienu atkritumos izmet restorāni un veikali.
Reids stāsta, ka lielākā daļa cilvēku būtu pārsteigti par to, cik labs un nesabojāts ēdiens ir vienkārši izmests atkritumos. Viņam tas lieka nesaprotami, jo tik ļoti daudziem pasaulē nav ko ēst, bet citi tik viegli atļaujās labu ēdienu izmest mēslainē.
Viņa mērķis nav pievērst cilvēkus savam ēšanas stilam, bet gan likt pasaulei saprast, cik daudz ēdiena mēs izniekojam, un neapēstu izmetam atkritumos. Viņš veidojot arī dokumentālo filmu par šo tēmu un cer to pabeigt un izlaist līdz 2017. gada decembrim.
Ja tevi interesē tas kā Reids nonāca pie šāda dzīves stila, tad stāsts ir pavisam vienkāršs, viņš esot uzņēmis filmu kādā salā, taču līdzi neesot bijusi nauda, lai varētu nopirkt ko ēdamu, tā kā viņš bijis ļoti izsalcis un kļuvis vājš nekas cits neatlicis kā doties pie atkritumu tvertnēm, tā viņš atklājis, kādi “dārgumi” slēpjas atkritumos un nolēmis vairs naudu uz ēdienu netērēt.