Daudzi dārzu saimnieki pazīst to sajūtu, kad pavasara krāšņums jūnija vidū pēkšņi noplok un dārzs kļūst vienmērīgi zaļš. Atrast dekoratīvos krūmus, kas spētu saglabāt košu akcentu nevis pāris nedēļas, bet gan visu vasaru, nemaz nav tik vienkārši.
Izrādās, ka selekcionāri ir radījuši risinājumus, kas burtiski “lauž” ierastos dabas ciklus, piedāvājot ziedēšanu, kas turpinās līdz pat pirmajām salnām.
Viens no šādiem atklājumiem, kas pēdējos gados iemantojis lielu popularitāti stādaudzētavās, ir īpaša veigelu šķirne. Speciālisti novērojuši, ka dārznieki arvien biežāk atsakās no klasiskajiem krūmiem par labu tiem, kas neprasa nepārtrauktu uzmanību, bet tajā pašā laikā nodrošina stabilu krāsu laukumu dārzā. Tā ir ērta alternatīva kultūrām, kuru ziedēšanas laiks ir īss un garām palaizdams.
Kāpēc tiek uzskatīta par izcilnieci?
Šī šķirne nav radusies nejauši – tā ir rūpīga Nīderlandes selekcionāru darba rezultāts, krustojot divas citas dekoratīvās formas, lai apvienotu izturību ar neparasti ilgu ziedēšanas periodu. Par savām īpašībām tā saņēmusi prestižo Karaliskās dārzkopības biedrības godalgu, kas dārzkopju pasaulē kalpo kā kvalitātes zīme. Galvenais iemesls šādai atzinībai ir krūma spēja ziedēt bez pārtraukuma četrus līdz piecus mēnešus no vietas.
Atšķirībā no vairuma citu veigelu, kurām ziedpumpuri veidojas tikai uz iepriekšējā gada dzinumiem, šī šķirne drosmīgi audzē ziedus arī uz jaunajiem, šīs sezonas zariem. Tas nozīmē, ka augs nevis iztērē visu enerģiju vienā lielā pavasara “sprādzienā”, bet gan turpina briedināt jaunus pumpurus visas vasaras garumā. Šāda īpašība padara dārza plānošanu daudz prognozējamāku, jo saimniekam nav jāuztraucas par tukšajiem periodiem dobēs.
Cik lielu vietu dārzā tai atvēlēt?
Plānojot vietu jaunajam stādam, der zināt, ka atklātā augsnē krūms savus maksimālos izmērus sasniedz aptuveni četru piecu gadu laikā. Parasti tas izaug pusotru metru augsts un gandrīz tikpat plats, veidojot kuplu, noapaļotu formu. Šāds apjoms ļauj augu izmantot gan kā atsevišķu akcentu zālienā, gan kā fonu zemākām puķu dobēm vai skuju koku stādījumiem.
Interesanti, ka šī veigela ir gana elastīga – ja dārzā vietas ir maz vai gribas izrotāt terasi, to var droši audzēt arī lielos podos vai konteineros. Šādos apstākļos krūms aug kompaktāks, parasti nepārsniedzot 60–70 centimetru augstumu. Auga lapojums ir piesātināti zaļš, taču jaunie dzinumi mēdz iekrāsoties viegli sarkanā tonī, kas piešķir dekorativitāti pat tajos brīžos, kad ziedu ir mazāk. Tomēr ziedēšanas pīķa laikā lapas aiz košajiem, zvanveida ziediem reizēm pat grūti pamanīt.
Kas jāņem vērā, izvēloties vietu stādīšanai?
Lai panāktu solīto pusgadu ilgo ziedēšanu, augam ir savas prasības, un galvenā no tām ir gaisma. Dārznieku pieredze rāda – jo vairāk saules saņems krūms, jo košāki un vairāk būs ziedi. Pusēnā ziedēšana kļūst skopāka, bet krūms sāk vairāk stiepties garumā, zaudējot savu kompakto formu.
Tāpat svarīga ir augsnes kvalitāte. Veigelas vislabāk jūtas irdenā, barojošā zemē, kurā neuzkrājas lieks mitrums. Augi slikti panes smagu, mālainu augsni, kurā saknes var sākt nīkuļot skābekļa trūkuma dēļ. Ja dārza zeme ir smaga, speciālisti iesaka stādīšanas bedrē izveidot drenāžas slāni un pievienot nedaudz kūdras vai komposta, lai saknēm būtu vieglāk elpot un attīstīties.
Vienkārši soļi kopšanā un ziemas gaidās
Lai gan krūms ir diezgan pieticīgs, neliela palīdzība no saimnieka puses tam nāks par labu. Lūk, dažas lietas, ko der paturēt prātā:
Atzarošana: To vislabāk darīt pēc pirmās lielās ziedēšanas viļņa, nedaudz pielīdzinot zarus. Tas stimulē jauno dzinumu augšanu, uz kuriem tūlīt pat sāks veidoties jauni ziedpumpuri.
Laistīšana: Karstās vasaras dienās nevajadzētu ļaut augsnei pilnībā izkalst, īpaši, ja krūms ir vēl jauns.
Mēslošana: Mērena papildu barošana pavasarī palīdzēs augam uzkrāt spēkus ilgstošajam maratonam līdz rudenim.
Runājot par aukstumu, ir pietiekami izturīga, lai pārdzīvotu Latvijas ziemas. Tā spēj izturēt pat mīnus 30 grādu salu. Tomēr pirmajos divos gados pēc iestādīšanas jaunos augus ieteicams nedaudz pieskatīt – apbērt saknes ar mulčas kārtu un kailsalā varbūt pat piesegt ar skujām. Ar laiku augs pierod pie vietējā klimata un kļūst arvien izturīgāks, neprasot nekādu speciālu ziemas “ietīšanu”.
Zinoši dārznieki iesaka šo krūmu kombinēt ar skuju kokiem vai dekoratīvajām graudzālēm. Tas palīdz dārzam izskatīties sakoptam un krāsainam pat tad, kad citi augi jau sen ir noziedējuši vai gatavojas ziemas miegam. Galvenais ir atrast pareizo līdzsvaru starp sauli un mitrumu, un tad šī “titulētā skaistule” tiešām priecēs acis līdz pat pēdējām rudens lapām.
