Mamma ir mūsu viss, un nav svarīgi, kur mēs dzīvojam: Holandē, Latvijā – jebkurā vietā. Mammas savus bērnus mīl visvairāk un rūpējas par viņiem tā kā prot. Mēs vienkārši salīdzinām intereses nolūkos
Un mana mamma joprojām rūpējas par mani, kad es lidoju mājās, – garšīgi gatavo, ļauj atpūsties, pieskata savus mazbērnus vai nogriež matus. Tomēr pieejas audzināšanai, rūpēm un atpūtai mammām Latvijā un Holandē ir ļoti atšķirīgas. Tad ar ko atšķiras Mammas Latvijā (kur es dzīvoju tagad) un Holandē (kur es piedzimu un uzaugu lielā holandiešu ģimenē)?Lūk, mani novērojumi, ko esmu pamanījis šo gadu laikā Latvijā:
Kad dodas dekrēta atvaļinājumā
Sāksim ar sākumu. Pēc ilgas gaidīšanas Mammai piedzimst pats labākais bērns. Un tad – nu, es to nesauktu par atpūtu – pienāk laiks, kad var neiet uz darbu: dekrēts. Latvijā Mammas var būt dekrētā (bērna kopšanas atvaļinājumā) pat līdz trim gadiem! Pirmais pus otrs neskaitot pēcdzemdību periodu ir pat apmaksāts.
Savukārt Holandē tas ir daudz īsāks – tikai 16 nedēļas (parasti 4 pirms dzemdībām un 12 pēc). Tas ir laiks, lai atgūtos, pierastu pie jaunās dzīves un sagatavotos atgriešanās darbā. Es teiktu, tas drīzāk ir dekrētiņš. 🙂 Mana Mamma vienmēr teica, ka nebūtu slikti to pagarināt. Tiesa, var paņemt arī neapmaksātu atvaļinājumu, bet tas jau ir atkarīgs no ģimenes.
Cik ilgi strādā
Kad dekrēts(-iņš) beidzas, ir laiks atgriezties darbā. Un latviešu un holandiešu Mammu atšķirības ir tādas, ka Latvijā daudzas mammas strādā 7–10 stundas dienā, savukārt Holandē ir populāra nepilna laika nodarbinātība: 3–4 stundas dienā un 3–4 dienas nedēļā – tas ir pilnīgi normāli. Mammas cenšas gan pastrādāt, gan pabūt kopā ar bērnu.
Attieksme pret cepurēm
Jā, cepure ir mana mīļākā tēma. “Vai Mamma tev neteica, ka ziemā bez cepures nedrīkst?” vai “ Kur tava cepure?!” – bieži lasu šādus komentārus blogā 🙂 Paldies jums par rūpēm! Dalos ar jums ar noslēpumu-dekrētiņu – Holandē tas ir pilnīgi normāli. Jā, ziemas nav tik aukstas, bet bieži ir vējš un gaiss ir mitrs. Bet Mammas ne vienmēr liek bērniem valkāt cepuri.
Droši vien šo foto nedrīkst rādīt Latvijas Mammām. Šie ir mani brāļadēli, kas ziemā slido Holandē. Šeit Latvijā, protams, ir cits stāsts. Man šķiet, ka Latvijā bērni ir cepurītēs gandrīz visu gadu. Un, ja ziemā – es saprotu, tad ir auksts. Bet kāpēc cepurīte, ja ir +20 un nedaudz neauksts vējš? Man pat šķiet, ka cepurīte nav vajadzīga, ja ir +10. Bet tā esmu es. Vīra māsa par to jau domā citādi :).
Bet kā ar “lapām”
Un šeit pieeja atkal ir atšķirīga. Latvijā pret to izturas nopietni: ja parādījušās pirmās pazīmes – ir jāpaliek mājās 4 sienās. Savukārt Holandē Mammas, man šķiet, pret to izturas mierīgāk. Holandiešu Mammām –tā nav problēma! 🙂
Miegs
Jā, šeit es nerunāju par Mammas, bet par bērna miegu. Holandē bērns dodas gulēt pēc grafika, un vēlams agri – pulksten 7–8 vakarā, atkarībā no vecuma. Tikai 10+ gadu vecumā, iespējams, sāks iet gulēt pēc pulksten 20.00. Un lielākā daļa Mammu ievēro šādu grafiku un režīmu.
Pulksten 6 vakarā uz ielas Holandē bērnu vairs nav. Laiks vakariņot, pēc tam tīrīt zobus un gatavoties gulēšanai. Foto: Holandietis Latvijā. Nu, jūs paši zināt, ka Latvijā ir nedaudz citādi. Vasarā 6 gadus vecs bērns var viegli staigāt un spēlēties ārā līdz pulksten 9–10 vakarā. Dažreiz dzirdu bērnu balsis bērnu laukumā arī pulksten 11 vakarā. Mana Mamma vienmēr brīnās, kad uzzina, ka viņas latviešu-holandiešu mazbērni pulksten 9 vakarā vēl neguļ.
Palikušas vēl divas atšķirības…
Laiks sev
Dzīve pilnībā mainās, kad kļūsti par Mammu – es to uzzināju no pirmavota – no savas Mammas, viņa ir 6 bērnu Mamma 🙂 Ja pirms dzimšanas ir daudz laika sev, tad pēc tam vairs nav tik daudz (droši vien var lasīt: ļoti maz). Tāpēc es saprotu, cik svarīgi ir ļaut Mammām atpūsties. Pieskatu savus dēlus un brāļameitu, kamēr mamma un mana māsa ir aizbraukušas pastaigāties.
Es domāju, ka Holandē Mammas cenšas saglabāt līdzsvaru un atvēlēt nedaudz laika sev: viņas iet sportot, jogot vai dzert kafiju ar draugiem. Savukārt Latvijā, man šķiet, Mammas cenšas rūpēties par visiem tik ļoti, ka varbūt jūtas neērti, tērējot laiku sev. Kā esmu pamanījis pie daudziem mūsu paziņām Latvijā, ģimenē Tētis strādā visu dienu (jā, un Rīgā vēl 1–2 stundas pavada ceļā), un Mamma ir mājās ar bērnu, gatavo ēdienu, uzkopj māju. Laika paliek ļoti maz.
Interesanti, esmu pamanījis, ka pat brīvdienās, kad daudzi Tēti nestrādā, biežāk Mammas dodas pastaigāties ar bērniem. Mūsu mājās tas ir mans pienākums – es eju pastaigāties ar bērniem, bet vīra māsa cenšas dzīvot ar holandiešu ieradumu: neaizmirst par sevi. No rīta, kad bērni ir skolā vai guļ, viņai parasti ir treniņi. Aļa nodarbojas tiešsaistes platformā, kurā ir apkopoti vairāk nekā 1000 video treniņu katrai gaumei un līmenim: no jogas un stiepšanās līdz dejām un spēka vingrinājumiem.
Aiga mīl jogu un saka, ka pēc īsiem rīta vingrinājumiem viņai ir vairāk enerģijas (un es arī pamanu, ka viņa ir jautrāka). Vairāk nekā gadu arī es nodarbojos – Fitstars piedāvā lieliskas programmas mugurai, un pēc braucieniem tās man palīdz atgūties.
Visērtākais – var nodarboties jebkurā vietā. Kaut kur Latvijas laukos mani treniņi bija ar šādu skatu ka augstāk attēlā. Nav jātērē laiks ceļam uz sporta zāli. Ir nodarbības pat uz 10 minūtēm – un ar to pietiek, lai justos labāk. Platformā nav reklāmas, tāpēc var nodarboties bez pārtraukumiem.
Starp citu, aplikāciju treniņi ir ne tikai treniņi, bet arī video kursi par uzturu, dejām, stiepšanos, pat stila izvēli – man patīk šādas īsas nodarbības. Un es bieži ņemu no turienes idejas ēdieniem, kad ir mana kārta gatavot 🙂 Mūsu ģimenē ir neierobežots tarifs, bet tur ir dažādi abonementu varianti. Es ceru, ka šie treniņi arī jums palīdzēs justies labāk un mundrāk. Un es gribu beigt ar visneparastāko atšķirību man, ko es atklāju nesen, kad bērni sāka iet skolā.
Vecāku čati
Mūsu bērni abi jau iet skolā. Un tur es uzzināju par vecāku čatiem. Cik čatu mums ir saistīti ar skolu:
-Čats ar skolotāju,
-Čats ar vecākiem,
-Skolas oficiālais čats,
– Čats par ēdienu skolas ēdnīcā,
-Čats ar skolas ekskursijām.
Un droši vien vēl ir. Un kurš ir galvenais par čatiem? Protams, Mammas! Ko tur visu apspriež? Man ir grūti teikt, jo arī mums šajos čatos ir klases/grupiņas vecākie (man paveicās :)), bet man teica, ka tur ir nepieciešams: sekot līdzi jaunumiem, apspriest jautājumus un problēmas, palīdzēt skolotājai ar svētkiem, pirkt ēdienu svētkiem un tējas dzeršanai, burtnīcas un tā tālāk.
Holandē ar to ir vienkāršāk. Čati gadās, bet ne tuvu ne katrā skolā vai klasē. Manas māsas ir skolotājas, un viņu klasēs nav ne čata ar skolotāju, ne vecāku čata. Māsa, jaunāko klašu skolotāja, teica: “Man šķiet, ka bieži šie čati rada vairāk satraukuma nekā dod labumu.”
Lūk, tādas interesantas atšķirības esmu pamanījis Latvijas un holandiešu Mammās. Ja jūs dzīvojat citās valstīs, dalieties ar saviem novērojumiem. Un pastāstiet, vai arī jūsu skolā ir tik daudz čatu?
