Varētu domāt, ka tas ir necilvēcīgi. Mani vārdi varbūt izklausās šausmīgi, bet pret mazbērniem esmu vienaldzīga. Man ir divi mazbērni. Es nevaru izskaidrot, kāpēc tas tā ir. Iespējams, ka vainīga ir vedekla, pareizāk sakot, mūsu attiecībās ar viņu kāda dāma vārdā Tatjana padalījās savās bēdās ar draudzeni.
Mūsu attiecības ar viņu nav tās labākās. Tas notika, tiklīdz viņa kļuva par mūsu ģimenes daļu. Es domāju, ka viņa vēlas paņemt mūsu dzīvokli. Nu, labi, neņem, bet apmaini. Viņa ar dēlu dzīvo vienistabas dzīvoklī, mēs ar vīru trīsistabu dzīvoklī. Mana vedekla man ne reizi vien deva mājienu, ka man vajadzētu pārvākties, kamēr viņa gaida savu otro bērnu.
– “Tev ir viltīga vedekla,” sacīja Tatjanas draudzene.
Tāda viņa ir. Taču, tiklīdz liku viņai saprast, ka manos plānos tādas mājokļu maiņas nav, viņa sāka ar mani manipulēt. Viņa teica, ka neļaus viņai redzēt savus mazbērnus.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk