Ir uzskats, ka sekundes daļā pirms piezemēšanās jāpalecas uz augšu. Pirmkārt, šo brīdi ir praktiski neiespējami izskaitļot, bet, pat ja paveicas, tas palēninās krišanu tikai par pāris kilometriem stundā. Otrkārt, var stipri sasist galvu pret lifta griestiem. Vēl vairāk, ja atsišanās ar galvu un lifta pēkšņā piezemēšanās sakrīt, tad… Detaļās labāk neiedziļināties!
Pastāv vēl vieni maldi: ja ielieksi kājas ceļos, pareizāk sakot, nostāsies uz pirkstgaliem, tas mīkstinātu triecienu. Labs paņēmiens parastā lēcienā, bet ne jau nekontrolējamā lidojumā lejup. Tādā gadījumā galveno triecienu uztvers kājas, bet to nemīkstinās – vienkārši salauzīsi sev kaulus zem jostas vietas.
Lasi vēl: Iegaumē, ko darīt šādā situācijā – ja tu esi aizrijies, bet neviena nav blakus
Vislabākais – nogulties uz grīdas un apsegt galvu ar rokām, paliekot somu zem galvas. Rodas jautājums: uz muguras vai uz vēdera? Te pētnieki viedokļi atšķiras, bet visi ir vienisprātis, ka piezemēšanās horizontālā stāvoklī trieciena spēku sadala vienmērīgi pa visu ķermeni.
Un tagad labā ziņa, jo tu jau noteikti paspēji nedaudz nobīties. Tik bīstamas situācijas gadās ārkārtīgi reti. Statistika ziņo, ka iespēja iet bojā krītošā liftā — 0,00000015 %. Lieta tā, ka lifta iekares kontroles iekārta bloķē kabīni, pat ja satrūkusi tikai viena no trosēm.
Arī pašas troses aprēķinātas uz svaru, kas ir daudz lielāks, nekā lifta svars. Teorētiski lifts varētu virzīties ar vienu trosi, bet tās ir vairākas. Ja tās trūktu, ātruma ierobežotājs momentā iedarbinātu vadības iekārtu, kas apstādinātu kabīni.
