Pēteris Apinis: Covid-19 un pārspīlējumu politika

Nāvējoši bīstams koronavīruss ir cukura diabēta pacientam ar nestabilu cukura līmeni.
Ļoti bīstams koronavīruss ir pacientiem ar augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un sirds asinsvadu sistēmas mazspēju. Bīstams koronovīruss ir plaušu slimniekiem, nieru un aknu slimniekiem.

Nav svarīgāka profilaktiska līdzekļa koronavīrusa infekcijas iespējami vieglai pārslimošanai kā savas hroniskās slimības ārstēšana. Būtiskākais mehānisms kā glābt cilvēku dzīvības ir saglabāt saikni starp pacientu un viņa ārstējošo ārstu – ģimenes ārstu vai speciālistu. Ja valdība mēģinās slēgt ambulatoro palīdzību, tas varētu būt ļoti nesaudzīgs eksperiments ar hronisku pacientu veselību un dzīvību.

Tai pašā laikā ambulatoros pakalpojumus ir jāslēdz Universitātes klīniskajās slimnīcās, un tas ir vieds valdības lēmums un nav apstrīdams. Nav svarīgāka uzdevuma kā neielaist koronavīrusu šajās slimnīcās, kurās ārstējas slimnieki ar onkoloģiskām, sirds asinsvadu, hroniskām plaušu slimībām. Vīruss pacientam pēc ķīmijterapijas, pacientam ar nomāktu imunitāti, pacientam pēc transplantācijas bieži var būt nāvējošs.

Lasi arī: “Covid-19” izplatības mazināšana Latvijā: noteikti vēl stingrāki ierobežojumi

Tātad tiek paģērēts uz karantīnas laiku apturēt ambulatorās medicīnas darbību. Ministrijas uzskatā ambulatorus pakalpojumus un plāna operācijas var veikt tikai konkrētos gadījumos, kad ārstēšanas un aprūpes atlikšana varētu novest pie slimības straujas attīstības, nāves un invaliditātes draudiem. Labi teikts, bet šī formula daudzas problēmas nerisina. Man nav saprotams, kāpēc atļautajā ambulatoro pakalpojumu sarakstā nav iekļauta, piemēram, psihiatrisko slimnieku ambulatorā aprūpe, jo ir labi zināms, ka ekonomiskā dīsktāve, krīze un publiskā spriedze radīs depresiju, trauksmes stāvokļu un hronisko slimību saasināšanās riskus.

Covid-19 nenozīmē, ka visas pārējās slimības Latvijā ir beigušās, ka tās nav ārstējamas, ka pacientiem uz to ārstēšanu būtu jāgaida kaut kāds ilgs, pie kam neprognozējami ilgs laiks. Covid-19 nenozīmē, ka bērnus nevajag vakcinēt pret citām infekciju slimībām. Un vēl Covid-19 nenozīmē, ka ērces nav modušās un nevakcinētie cilvēki nav apdraudēti no ērču encefalīta. Covid-19 nepasargā no lielām un mazām traumām. Lielās traumas, protams, ārstēs lielajās slimnīcās, bet jaunais reglaments liek domāt, ka mazās traumatiskās problēmas ārstēs tikai leikoplasts un kruķi.

Paredzētie ierobežojumi nozīmēs aizliegumu praktizēt visiem ginekologiem, ar izņēmumu – atļauju pieskatīt grūtnieces. Nezinu kā Latvijas sievietēm patiks šī norma. Vēl nav saprotams ambulatorās oflamoloģijas aizliegums, jo visiem vecākiem cilvēkiem būtu jāveic acu spiediena kontrole reizi gadā, bet šī noteikuma neievērošana nozīmē glaukomas draudus.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu brigādes feldšeris Genādijs Rusanovs ir viens no tiem mediķiem, kas dodas izsaukumos, lai mājas apstākļos nodrošinātu analīžu veikšanu pacientiem.

Šobrīd visas ambulatorās ārstniecības iestādes ne tikai stingri ievēro epidemioloģiskos drošības pasākumus, bet to dara vairāk nekā ārkārtas stāvokļa noteikumi to pieprasa. Politiķi, kas alkst izslēgt visus ambulatoros centrus, spēlējas ar cilvēku veselību. Daudz izdevīgāk ir ļaut visiem nepieciešamos elektrokardiogrāfijas, rentgena, kompjūtertomogrāfa vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus veikt veselības centros nevis slimnīcās, jo tad pastāv tiešām liela iespēja slimnīcā vīrusu ienest.

Ja valdība aizliegs strādāt ambulatorajiem centriem, arī vieglākas patoloģijas gadījumā pacienti dosies uz valsts Universitātes klīniskajām slimnīcām. Slimnīcām – infekciju risks un pārmēru slodze, ambulatorajiem centriem – darba apstāšanās un milzu izdevumi lai iekonservētu, bet pēc tam atjaunotu visu medicīnas tehnoloģiju darbību.

Daļai ambulatoro iestāžu tas nozīmēs katastrofu un darbības slēgšanu uz visiem laikiem.
Un otrs aspekts. Šobrīd ASV un Eiropas savienības augstākās amatpersonas ir atzinušas (pamatojoties uz prominentākoe pidemiologu un infektologu viedokli), ka SARS CoV2 izraisītā Covid-19 epidēmija apstaigās visu pasauli un ar vīrusu inficēsies 60–70% pasaules iedzīvotāju.

Realitātē tas nozīmēs apdraudējumu visiem pasaules iedzīvotājiem, un Latvija nav izolēta – arī mums jārēķinās ar šiem 60–70% saslimstības. Karantīna nelīdzēs, bet attālinās un izlīdzinās epidēmiju, un jācer, ka tādējādi glābs dzīvības.

2/3 Latvijas iedzīvotāju būs spiesti šo slimību pārslimot vieglākā vai smagākā formā.
To – cik smaga būs šī slimība, noteiks nespecifiskā imunitāte (protams, arī vīrusu prevalence – cik daudz vīrusu katram konkrēti „uzbruks”). Nespecifisko imunitāti pilnībā noteiks katra cilvēka personiskā attieksme pret savu veselību un rūpes par to. Nav svarīgāka uzdevuma savas veselības saglabāšanai par kustībām.

Lasi arī: Pāris divu stundu laikā nomirst no Korona vīrusa – viņi bija precējušies 60 gadus

Katram cilvēkam šobrīd būtu jāspēj katru dienu atlicināt stunda kustībām – ātram pārgājienam, skrējienam, riteņbraucienam. Neviens valdības karantīnas pasākums nav tik efektīvs kā fiziska kustība svaigā gaisā. Katram Latvijas iedzīvotājam būtu nepieciešams vingrot un vingrināt krušukurvi katru dienu vairākkārt.

Koronavīruss mēdz iemājot tieši elpceļu epitēlijšūnās vai alveolārajās šūnās. Vislabāk vīruss jūtas tur, kur gaisa plūsma maza – plaušu augšējos segmentos plecos un lejas segmentos pie diafragmas. Mazāk elpošanā nodarbinātajos plaušu segmentos dzīvo dažādas baktērijas, kas vīrusa izraisīto slimību ātri var pārvērst bakteriālā pneimonijā un sepsē. Šīs baktēriju krātuves ir jāventilē ar pareiziem elpošanas vingrinājumiem. Jebkurš rehabilitologs vai fizioterapeits var parādīt vingrinājumus – kā šajos segmentos uzlabot elpošanu.

Gluži tāpat kā ventilēt plaušas, vajag ventilēt dzīvojamās un darba telpas.
Tātad – ļoti svarīgas ir kustības svaigā gaisā – mežā, pļavā, jūras vai upes krastā, kaut vai parkā. Mums ir visādi jāatbalsta cilvēku vēlme doties ārā no pilsētas, kustēties un rūpēties par savu veselību.

Jāpārskata iepriekšpieņemtie pārspīlētie lēmumi slēgt sporta zāles un baseinus, bet jāreglamentē to lietošanas noteikumi.

Lasi arī: Cilvēki sastinga kapa klusumā. Ko tādu pie kases sanāk redzēt reti

Bīstamākais ienaidnieks cilvēku veselībai ir politiķu un ierēdņu vēlme iezīmēties ar pārspīlētu aktivitāti.Kāds ierēdnis aizliedza tautas orientēšanās sacensības „Magnēts”, kurās cilvēki skrien pa mežu vienatnē, uztur savas fiziskās un kognitīvās funkcijas. Man ļoti gribētos noskaidrot tā draņķa ierēdņa vārdu, un parādīt visai Latvijai, kurš ir savas tautas veselības ienaidnieks.

✽pirms politiskās darbības strādājuši policejiskās struktūrās