Pēdējo gadu laikā selfiji jeb pašbildes ir kļuvušas par daļu no ikdienas un daudziem ir grūti iedomāties dzīvi bez tām, tomēr pirmā šāda veida fotogrāfija tika uzņemta jau 1839. gadā. Interesanti, ka Angļu valodā vārds “selfie” pat ir iekļauts lielākajās vārdnīcās.
Tomēr ne visiem patīk šādas fotogrāfijas, un varētu teikt, ka ir izveidojušās divas pretējas nometnes. Vienā pusē ir tie, kas atbalsta tradicionālo fotografēšanas pieeju, palūdzot kādam, iespējams, nejaušam garāmgājējam, lai viņus nofotografē. Otri savukārt ir tie, kuriem pašbildes ir ikdiena. Viņi lieliski zina, kādu filtru izmantot un no kura leņķa viņu profils izskatās vislabāk, kā arī sociālie tīkli ir pilni ar šiem pašportretiem.
Interesanti, ka šķietami nevainīgā izklaide, ar kuru nodarbojas ikviens, kam nav sveša viedtālruņa lietošanas instrukcija, gan ir radījusi pamatīgas raizes psihologu un garīgās veselības speciālistu lokā, kuri pauž uzskatu, ka selfiji cieši korelē ar garīgās veselības traucējumiem un slimīgu paštīksmināšanos.
Jaunā pētījumā ir noskaidrots, ka selfiju cienītāji ir narcisi, turklāt viņi paši sevi vērtē augstāk nekā cilvēki no malas.
Pētnieki vēlējās pārbaudīt pieņēmumu, ka cilvēki paši sevi uzskata par pievilcīgākiem nekā viņi ir patiesībā. Aptaujātie dalībnieki tika iedalīti divās grupās – tie, kas ikdienā uzņem pašbildes, un tie, kas to nedara –, un viņiem lūdza novērtēt sevi, un atbildes tika salīdzinātas ar citu cilvēku viedokļiem.
Par pāsteigumu, abām grupām bija vērojamas narcisma pazīmes. Pašbilžu cienītāji sevi uzskatīja par pievilcīgākiem pašbildēs nekā citās fotogrāfijās, bet tie, kuri sevi nemēdz fotografēt, abu veidu bildes uztvēra līdzīgi.
Lai arī šie rezultāti nerunā par labu selfiju cienītājiem, ar to visticamāk nepietiks, lai atturētu cilvēkus no šādu fotogrāfiju uzņemšanas. Bet varbūt ir laiks pārdomāt, vai tiešām pašiņi ir daudz labāki par dabīgām, patiesām emocijām bagātām un pozitīvām bildēm, protams, tas nenozīmē, ka par tiem būtu jāaizmirst pavisam.