- Pievērs uzmanību emocionālajām sāpēm – atpazīsti tās un centies tās apturēt, pirms tās nav kļuvušas pārāk bīstamas.
Ķermenī izplatās fiziskas sāpes, lai mūs brīdināto par to, ka kaut kas nav labi un, ka mums jānoskaidro šo sāpju cēlonis. Tas pats ir attiecināms uz emocionālajām sāpēm. Ja sāpes par atraidījumu, izgāšanos vai sliktais noskaņojums neizzūd, tas nozīmē, ka esi guvis psiholoģisku brūci, kura ir jāārstē. Piemēram, vientulība var postoši iedragāt tavu psiholoģisko un fizisko veselību, tāpēc tad, ka tu vai tavs draugs, vai mīļotais jūtaties sociāli un emocionāli norobežoti, ir jārīkojas.
- Novirzi savas iekšējās sajūtas uzkaut ko citu.
Psiholoģisko brūču daba ir tāda, ka viena brūce noved pie citas. Izgāšanās bieži vien var likt tev koncentrēties uz to, ko tu nespēj paveikt, tā vietā, lai koncentrētos uz to, ko tu spēj. Tas var mazināt iespēju tev rīkoties tik labi, cik tu īstenībā esi spējīgs, kas liks tev vēl vairāk koncentrēties uz saviem trūkumiem, un tā šis apburtais loks nekad nepārtrūkst. Sagatavo sarakstu ar faktoriem, kurus tu spēj kontrolēt un mēģināsi vēlreiz. Piemēram, domā par sagatavošanu un plānošanu, un to, kā tu šos abus faktorus varētu uzlabot. Šāda veida vingrinājums samazinās tev šo bezpalīdzības sajūtu un palielinās tavas iespējas gūt panākumus nākotnē.
- Vēro un sargā savu pašcieņu. Kad tu vēlies sevi noniecināt, centies būt līdzjūtīgāks pats pret sevi.
Pašcieņa ir kā emocionālā imūnsistēma, kas pasargā tevi no emocionālām sāpēm un stiprina tavu garīgo elastīgumu. Tādējādi ir ļoti svarīgi to novērot un izvairīties no sevis noniecināšanas, it īpaši tad, ka tu jūties sāpināts. Viens veids, kā „izdziedināt” iedragātu pašcieņu, ir trenēt līdzjūtību pašam pret sevi. Kad tu jūties kritiski noskaņots pats pret sevi, pildi šo vingrinājumu: iedomājies, ka tev tuvs draugs jūtas slikti pats par sevi līdzīgu iemeslu dēļ un uzraksti e-pastu, kurā izsaki līdzjūtību un atbalstu. Tad izlasi šo e-pastu. Tie ir tie vārdi, kuri būtu jāvelta pašam sev.
- Kad tevi pārņem negatīvas domas, pārtrauc tās ar kādu pozitīvu laika kavēkli.
Kad tu savā prātā atkal un atkal izskati nelāgus notikumus, necenšoties gūt citu ieskatu tajos vai necenšoties problēmas risināt, tu tikai nomāc pats sevi vēl vairāk. It īpaši, ja tas ir kļuvis jau par ieradumu, var novest pie dziļākām psiholoģiskajām sāpēm. Labākais veids, kā pārtraukt šādas neveselīgas pārdomas, ir savas domas novirzot uz kaut ko citu, kam ir nepieciešama koncentrēšanās (piemēram, izrisini sudoku mīklu vai krustvārdu mīklu, centies atminēties visu savu piektās klases klasesbiedru vārdus). Pētījumos ir pierādījies, ka pietiek vien ar divām šādām minūtēm, kad domas tiek novirzītas uz kaut ko citu, lai samazinātu vēlmi neveselīgi koncentrēties uz negatīvo.
- Atrodi jēgu zaudējumā.
Zaudējumi ir daļa no dzīves, tomēr tie var ievainot mūs un neļaut mums virzīties uz priekšu, ja mēs neārstējam emocionālās brūces, ko tie rada. Ja ir pagājis pietiekami ilgs laiks un tu joprojām nespēj tikt pāri zaudējumam, tev vajag atrast jaunu redzējumu uz to. Jo īpaši vissvarīgākā lieta, ko tu vari darīt, lai mazinātu savas sāpes un atlabtu, ir atrast zaudējuma jēgu un noteikt tā iznākumu. Tas varētu būt grūti, bet domā par to, ko tu varētu būt ieguvis no zaudējuma (piemēram, „es zaudēju savu laulāto, bet es kļuvu vēl tuvāks ar saviem bērniem”). Apdomā, kā tu varētu gūt vai palīdzēt citiem iegūt jaunu redzējumu uz dzīvi.
- Neļauj uzkrāties pārlieku lielai vainas apziņai.
Vainas apziņa var būt noderīga. Nelielās devās tā tevi brīdina, ka pienācis laiks rīkoties, lai vērstu kādu problēmu par labu tavās attiecībās ar citu cilvēku. Viens no labākajiem veidiem, kā izkliedēt pārlieku lielu vainas apziņu, ir iedarbīgi atvainojoties. Būtiskākā sastāvdaļa, kurai būtu jābūt katrā piedošanas lūgšanas reizē un kura visbiežāk tādā iztrūkst, ir „paziņojums par sapratni”. Citiem vārdiem sakot, lūdzot piedošanu, tev vajadzētu mazāk koncentrēties uz skaidrošanu par to, kāpēc tu to izdarīji, ko izdarīji, un vairāk būtu jākoncentrējas uz to, kā tava rīcība (vai bezdarbība) ietekmēja otru cilvēku
- Uzzini, kādi emocionālo brūču ārstēšanas veidi ir tev vislabākie.
Pievērs uzmanību sev un apgūsti, kā tu personīgi tiec galā ar šīm bieži sastopamajām emocionālajām brūcēm. Piemēram, vai tu tās ignorē, vai kļūsi ļoti drūms, bet ātri tiec tām pāri, vai esi sadrūmis un tiec tām pāri lēnām, vai arī apspied savas emocijas?
Izmanto šo analīzi, lai palīdzētu sev saprast, kāda veida pirmā palīdzība emocionālajai veselībai tev vislabāk noder dažādās. Noskaidro, kuru metodi tev ir visvieglāk īstenot un kura tev ir visiedarbīgākā. Tomēr galvenokārt gūsti ieradumu regulāri novērot savas psiholoģiskās veselības stāvokli – jo īpaši pēc saspringtas, sarežģītas vai emocionāli sāpīgas situācijas.
Jā, emocionālās higiēnas trenēšanai ir nepieciešams laiks un pūles, bet tas ievērojami paaugstinās visas tavas dzīves kvalitāti. Es apsolu.
Avots: ideas.ted.com