Kanāda dzimusi brazīliešu policiste darba laikā ievēroja Antonu, sākotnēji viņa noskrandušo un netīro vīrieti noturēja par ubagu. Antonam nebija līdzi ne pases, nedz arī citu personības apliecinošu dokumentu. Laimīgā kārtā, ar vairāku vēstniecību un starptautisku aģentūru palīdzību izdevās noskaidrot, ka vīrietis ir Antons Pilips, un drīz pēc tam viņš tika nogādāts mājās pie ģimenes.
Antonam izrakstīti šizofrēnijas izpausmi mazinoši medikamenti. Antons šo gadu laikā šķērsoja Kanādas, ASV, Meksikas, Gvatemalas, Kostarikas, Panamas, Kolumbijas, Venecuēlas, Argentīnas un Brazīlijas robežas – to visu viņš paveica, ejot kājām, turklāt jaunajam vīrietim līdzi nebija pat pases. Viņa brālis skaidro, ka Antons vēlējies nokļūt Buenosairesas Nacionālajā bibliotēkā, kas atrodas Argentīnā. Traģiskā kārtā, kad Antons nonācis bibliotēkā, viņš netika tajā ielaists, jo viņam līdzi nebija personību identificējošu dokumentu. Tā, nu, viņš griezies apkārt un devies atpakaļ mājup, bet Brazīlijā viņu pārtvērušas varasiestādes.
Lasi vēl: Vīrs/tēvs bija pazudis un uzskatīts par mirušu 23 gadus: nesen atklājās kaunpilnā patiesība
Antons skaidro, ka pārticis no ogām un augļiem, tāpat pārtiku un drēbes viņš meklējis atkritumos, lielākoties viņam izdzīvot ļāvis cilvēku dāsnums. Pārgalvja ceļā stājušies arī nekrietni ļaudis. Antons uzsāka ceļojumu, paņemot līdzi nelielu daļu savas iedzīves, bet vairākkārt tika aplaupīts. 800 kilometru garās Amazones upes piekrastes šķērsošanas laikā viņš zaudēja visus kāju nagus. Šajā teritorijā mitinās kaimani, jaguāri, indīgas čūskas un zirnekļi, vīrietim paveicās, ka viņš tika sveikā cauri.
Lai arī Antonam savā ceļā nācās sastapties ar ļauniem cilvēkiem, viņš ir pateicīgs tiem, kuri viņam palīdzēja ar savu dāsnumu. “Es ne brīdi nejutos vientuļš,” viņš skaidro. “Es šo gadu laikā piekopu vienkāršu dzīvesveidu un man bija daudz laika, ko pavadīt domājot. Lai cilvēks dzīvotu, viņam nav nepieciešamas daudzas lietas. Man paveicās, ka es izdzīvoju. Esmu priecīgs atgriezties pie savas ģimenes,” Antons papildina.
Lai arī lielāko daļu vairāk nekā 16 000 kilometru garā ceļa Antons mēroja kājām, daļu distances viņš pārvarēja, braucot draudzīgu tālbraucēju automašīnās.
Antonam pirms vairākiem gadiem konstatēja šizofrēniju, tomēr viņa ģimenei divus gadus pirms viņa pazušanas neizdevās rast Antonam nepieciešamo palīdzību. Pirms slimības konstatēšanas vīrietis strādāja brīvprātīgo darbu dažādos Kanādas nostūros. 2011. gadā viņš beidzot uzsāka slimības ārstēšanu, tajā pašā gadā viņš tika iesaistīts incidentā, kura ietvaros Antons tika apsūdzēts nelegālā šaujamieroču glabāšanā. Viņš pameta valsti 2012. gadā, tieši pirms stāšanās tiesas priekšā. Par spīti iespaidīgajam ceļojumam viņam tik un tā nāksies saņemt likumīgu sodu.
Tagad Antons ir atgriezies Kanādā, kur dzīvo ar savu brāli un viņa ģimeni. Arī Antona 65 gadus vecā māte apciemojusi dēlu. Visi ir priecīgi un gatavi atbalstīt Antonu grūtā brīdī. Stefans skaidro, ka no cilvēkiem saņemtais atbalsts ir neticams. Pat kaimiņi apciemo viņus, lai apsveicinātos. Cilvēki, kuru radinieki pazuduši, nekautrējas sazināties ar šo ģimeni, paužot cerību, ka arī viņu tuvinieki atradīsies – tieši tik iedvesmojošs ir šis atgadījums.
Avots: dailymail.co.uk