Ikviens cilvēks, ko pazīstu, visu laiku cenšas mani pārliecināt, ka man vajadzētu dzemdēt bērniņu.
Nesen es biju lieciniece diskusijai par šo tēmu. Visi, kas tajā piedalījās, uzskatīja, ka 30 gadus vecai sievietei dzīvē jābūt tikai vienam mērķim – dzemdēt un audzināt bērnus.
Nav jādomā par savu biznesu, veiksmīgas karjeras veidošanu, automašīnas vai nekustamā īpašuma iegādi. Galvenais ir laist pasaulē pēcnācējus. Citādi – kāda tad ir tavas dzīves jēga?
Es vienmēr esmu zinājusi, kāpēc es dzīvoju šajā pasaulē. Mana dzīves jēga nekādā gadījumā nav attaisnot citu cilvēku gaidas.
Kopš dzimšanas manai dzīvei ir jēga. Un pats galvenais – es izbaudu dzīvi un spēju saskatīt laimi vienkāršās lietās. Es varu būt laimīga arī bez bērna.
Mani pārsteidz tas, ka, skaidrojot savu viedokli un stāstīto, ka mūsdienu pasaulē ir daudz iespēju, uz mani skatās kā uz pilnīgu muļķi. Saka, ka līdz 30 gadiem man viss apniks un gribēsies tikai vienu – dzemdēt un audzināt atvasi.
Man vēl nav 30, bet tikai 22 gadi, taču sabiedrība tik un tā uzskata, ka man jau tagad ir pienācis laiks dzemdēt. Kad es pamatoju savu viedokli, manī neviens neieklausās, visu piedēvē jaunības maksimālismam. Tomēr mani iedvesmo manas vecākās māsas piemērs. Viņai nav vīra un bērnu, nav arī pastāvīgu attiecību.
Viņa brauc ar automašīnu, mīl pārgājienus un dievina dzīvniekus. Kad viņai tiek atgādināts, ka “pulkstenis tikšķ”, viņa to |”laiž gar ausīm”.
LASI VĒL: Sirmu matu maldinājums: kāpēc sirmi mati nepiestāvēs parastai sievietei
Kad es kādam stāstu par savu māsu, man saka, ka viņas labā dzīve esot tikai šķietamība, bet patiesībā viņa naktīs raud no laimes trūkuma personīgajā dzīvē, bet jo īpaši tāpēc, ka viņai nav bērnu.
Man kļuva interesanti, kāpēc cilvēki tik ļoti vēlas uzspiest savu viedokli. Es atradu tikai vienu izskaidrojumu – skaudība. Kad sievieti moka ikdienas rūpes par bērniem un viņa pēkšņi ierauga skaistu bezrūpīgu vienaudzi, pamostas skaudība. Es nevaru atrast citu izskaidrojumu.
Personīgi es nekad nevienu neesmu mēģinājusi pārliecināt, ka bērni tas ir slikti un tos laist pasaulē nevajag. Bet sabiedrība pastāvīgi cenšas man uzspiest savus vispārpieņemtos uzskatus.
Cienīsim viens otru un nejauksimies citu dzīvē. Mēs taču dzīvojam sev, nevis citiem cilvēkiem, kuriem patiesībā ir pavisam vienalga, kā mums klājas, tāpēc mums ir tiesības dzīvot pēc saviem ieskatiem.
Bet ko tu domā par šo stāstu? Tavuprāt, sieviete var būt laimīga arī tad, ja ir nolēmusi dzīvot bez bērniem? Priecāsimies, ja savu viedokli un pieredzi izklāstīsi komentāros!