Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir populāra kultūraugs, kas tiek audzēts gan svaigu sakņu, gan lapu dēļ. Šie dārzeņi, kas var sasniegt no 20 līdz 80 cm augstumu, ir pazīstami ar savu aso garšu un dažādām krāsām, tostarp sarkanu, melnu (rutkiem) un pat zilu.
Saknes, ko parasti sauc par redīsiem, ir ļoti populārs uztura elements.
Redīsi tiek audzēti dažādos laika periodos atkarībā no šķirnes un nogatavošanās laika. Pavasara redīsi ir visplašāk audzētā grupa, bet ir arī vasaras, rudens un ziemas šķirnes. Dažādas šķirnes atšķiras pēc krāsas, izmēra, garšas un citām īpašībām.
Redīsu saknes plaši tiek izmantotas kulinārijā, tostarp svaigas salātos vai pievienotas zupām. Arī lapas ir eļļas vai vitamīnu avots.
Redīsu sēklas ir izmantotas arī redīsu sēklu eļļas ražošanai, un tās varētu būt potenciāls biodegvielas avots.
Daudzās Austrumu kultūrās, piemēram, Japānā un Korejā, redīsu saknes tiek izmantotas, lai veidotu cilvēku figūriņas. Lai gan šis tradicionālais prāts ir kļuvis mazāk populārs, tas iepriekš bija bērnu populāra rotaļa.
Meksikā, it īpaši Oahakas štata pilsētās, ir arī tradīcija, kas saistīta ar redīsu audzēšanu. Tur 23. decembrī, pirms Ziemassvētkiem, tiek organizēta tā sauktā Redīsu nakts (spāņu: Noche de los rábanos), kurā cilvēki sacenšas, lai parādītu, kurš ir audzējis vislielākos redīsus.
Lasi vēl: Kā iegūt maksimālu sīpolu ražu – četri vienkārši triki. Pieraksti jau tagad!
Pavasarī daudzviet dārzos parādās pirmie redīsi. Šis nepretenciozais dārzenis nogatavojas aptuveni 20 dienas pēc iestādīšanas. Tomēr, lai redīsi būtu lieli un garšīgi, svarīgi ir bedrītē iepriekš ievietot vienu no virtuves produktiem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā