Pētnieki ir noteikuši divus šķietami nesaistītus, taču tiešus aptaukošanās veicinātājus: zems pašvērtējums ir saistīts ar cilvēka svaru un ēdiena atstāšanu redzamā vietā pa visu dzīvojamo platību, ārpus virtuves.
Lai arī Ohaio Štata universitātes pētījuma galvenais mērķis bija noteikt, vai mājas vide – izbūves un iekārtojuma īpatnības, ēdiena glabāšana un pieejamība – ir saistīta ar aptaukošanos, tika noteikti arī vairāki psiholoģiskie faktori. Tika noskaidrots, ka izbūves un iekārtojuma īpatnības nav nekādā veidā saistītas ar aptaukošanos, taču vairāki ar pārtiku saistīti atklājumi ir.
Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka cilvēki, kam ir problēmas ar lieko svaru, glabā ēdienu redzamā vietā pa visu mājokli, kā arī uzturā lieto daudz neveselīgākus pārtikas produktus, piemēram, saldumus, nekā tie pētījuma dalībnieki, kam nav aptaukošanās problēmu. Abas dalībnieku grupas iztērēja aptuveni vienādu naudas summu pārtikas iegādei, kā arī uzņēma līdzīgu kopējo kaloriju daudzumu, taču dalībnieki, kuru svars bija normāls, tērēja mazāk naudas ātro uzkodu iegādei nekā dalībnieki ar lieko svaru.
„Pārtikas daudzumus dalībnieku mājvietās bija līdzīgs, taču mājās, kurās mitinājās cilvēki ar liekā svara problēmām, ēdiens atradās arī ārpus virtuves,” teica Čārlzs Emerijs, Ohaio Štata universitātes psiholoģijas pasniedzējs un galvenais pētījuma autors. „Tas liecina par to, ka cilvēki sev apkārt rada vidi, kas neļauj mums kontrolēt savu kaloriju patēriņu. Šāds atklājums tiek dokumentēts pirmo reizi.”
Papildus tam, cilvēkiem ar lieko svaru ievērojami bija ievērojami zemāks pašvērtējums nekā cilvēkiem ar normālu svaru. Viņiem novēroja arī vairāk depresijas pazīmju.
„Iepriekšējos pētījumos netika pētīta mājvietas vides un psihosociālo faktoru ietekme uz cilvēku,” stāsta Emerijs. „Dažādu svara samazināšanas programmu ietvaros bērniem un cilvēkiem ar pārmērīgas ēšanas traucējumiem būs iekļautas nodarbības par pašvērtējumu, taču tās reti parādās pieaugušajiem domātajās svara zaudēšanas programmās. Pašvērtējums ir svarīgs, jo ja mēs nejūtamies labi savā ādā, mums var trūkt motivācijas, lai mainītu ieradumus mājās apstākļos.”
„Lai arī statistikas modeļos ir norādīti aptaukošanās veicinātāji, tos nevar uzskatīt aptaukošanās problēmas cēloni,” Emerijs saka. „Mēs detalizēti aprakstām mājvietas vidi, ko radījuši abu grupu dalībnieki. Taču mēs nezinām, vai šī vide ir radījusi aptaukošanos, vai aptaukošanās ir radījusi šo cilvēku mājas vidi.”
Šīs pētījums ir publicēts žurnālā, kurā tiek publicēti dažādi raksti par tēmām, kas saistītas ar aptaukošanos.
Emerijs un viņa kolēģi pētījumā iesaistīja 100 dalībniekus vecumā no 20 līdz 78 gadiem. Piecdesmit cilvēkiem liekā svara problēmu nebija, un otrai pusei cilvēku, kuri cieta no aptaukošanās, vidējais ķermeņa masas indekss bija 36,80 (ĶMI 30 norāda uz aptaukošanos). Zinātnieki apmeklēja dalībnieku mājas, lai veiktu divu stundu ilgu interviju, izvaicātu viņus par viņu ēdiena patēriņu, apskatītu māju iekārtojumu un kā dalībnieki uzglabā ēdienu, kā arī lūdza dalībniekus aizpildīt pašpārskata aptaujas, lai varētu veikt dalībnieku psiholoģisko izpēti. Pēc divām nedēļām zinātnieki atkal devās pie dalībniekiem, lai novērtētu viņu izvēles, iegādājoties ēdienu, un fizisko aktivitāti.
Pie izbūves un iekārtojuma īpatnībām tika aprakstītas tāda detaļas kā attālums starp vietām, kur dalībnieks uzturas visbiežāk, un vietu, kur tiek glabāts ēdiens, un šajā izpētē tika ņemts vērā arī kāpņu un durvju izvietojums, kas savā ziņā traucē piekļūt ēdienam.
Emerijs, kas darbojas arī kā internās medicīnas speciālists un pētnieks Ohaio Štata Veselības psiholoģijas izpētes institūtā, atzīmēja, ka vairāki metaboliskie un ģenētiskie faktori var veicināt aptaukošanos, taču cilvēku mājas ir tieši tā vieta, lai apdomātu veidus, kā uzlabot savu veselību.
„Es uzskatu, ka mums ir īpaši jāuzsver mājas vide, jo tā ir vieta, kur lielākā daļa cilvēku uzturas visvairāk,” stāsta Emerijs. „Lai varētu palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar liekā svara problēmām, mums būtu jāuzsāk šī darbība tieši viņu mājās, dodot viņiem padomus veselīgāka dzīvesveida uzsākšanai.”
Emerijs atgādināja, ka ēdiens nav arī vienīgais aptaukošanās cēlonis. Taču ēšanas paradumu maiņu nevar salīdzināt ar citu ieradumu maiņu, piemēram, smēķēšanas atmešanu vai atturēšanos no alkohola.
Emerijs norādīja, ka pētījumā dalībnieki ar aptaukošanās problēmām izrādīja lielākas bažas par to, ka varētu samazināties viņu iespējas piekļūt pietiekami lielam ēdiena daudzumam, nekā dalībnieki bez liekā svara problēmām, taču šīs bažas neradās finansiālu iemeslu dēļ. Tāpat dalībnieki ar liekā svara problēmām norādīja, ka viņi arī retāk spēja izvairīties no ēšanas situācijās, kad viņi ir pakļauti lielam stresam vai atrodas vidē, kur ēšana ir sociāli pieņemama, neskatoties uz to, vai viņi ir izsalkuši vai nē.
„Tas var atainot to, ka ēdiens ieņem lielāku lomu cilvēka dzīvē, kas arī ir svarīgi. Ja tu bieži domā par ēdienu, tas var izraisīt stresu. Un tomēr, ir grūti par to nedomāt,” Emerijs stāsta. „Tu nespēj pārtraukt ēst, taču ideālā gadījumā tu vari mainīt savus ēšanas paradumus un savā mērā arī mainīt savu uztveri par ēdienu.”
Avots: medicalnewstoday.com