Hiperseksualitēte- tā ir kondīcija par kuru daudz netiek runāts. Vai nu tādēļ, ka sabiedrība baidās atzīt kā tāda esamību, vai kautrējas par to, ka varētu būt vieni no “viņiem”.
Galvenais pārsteigums parasti cilvēkiem ir uzzinot, ka hiperseksualitāte jeb seksa atkarība, netiek aizsākta tieši paša seksa dēļ vai tā trūkuma dēļ. Cilvēki, kuri cieš no šis kaites intensīvi skatās pornogrāfiju, krāpj savus partnerus un iegrimst depresijā šo iemeslu dēļ. Biežāk uzdotais jautājums ir: “Kāpēc es esmu tāds?”
Vīrieši ar seksa atkarību pavadīs pārlieku daudz laika masturbējot un skatoties pornogrāfiju, līdz pat 12 stundām diennaktī. Šīs aktivitātes mēdz iespraukties arī darba laikā, kad tas sāk traucēt un cilvēks pat var zaudēt savu darbu. Viņi konstanti kavē darbu, jo ilgi paliek nomodā, skatoties pornogrāfiju. Ir pat gadījumi, kad šādi cilvēki piezvana uz darbu, sakot, ka ir saslimuši, bet patiesībā paliek mājās un paši sevi apmierina.
Cilvēki ir nemierīgi, baidās no sabiedrības skatījuma uz viņiem un cieš no depresijas. Tāpēc sekss un pašapmierināšanās ir veids, kā atbrīvoties no stresa un saspringuma. Tas viņiem ir vieglākais un patīkamākais veids, kā to darīt.
Ir vīrieši, kas šādā veidā arī mēģina “cīnīties” ar monogāmiju. Ja ir sieva, kas vēlas seksu 1 reizi gadā, bet vīrs to vēlas 1 reizi nedēļā, tad viņš iztērēs lērumu naudas, lai dotos uz striptīza klubiem un visām pārējām tāda tipa iestādēm.
Ja tev ir aizdomas, ka tu varētu būt atkarīgs, tad tev sev ir jājautā, vai tavas seksuālās aktivitātes būtiskie ietekmē tavu dzīves ritmu. Vai tu kavē tikšanās, nedodies uz pasākumiem, nesatiec draugus, jo tu labāk paliec mājās un masturbē? Ir jāmeklē iemesli, kas rada stresu, nemieru un depresiju, kā arī veids, kā citādāk tikt ar to galā.
Avots: independent.co.uk
