Pēc tam, kad viņas vīrs Džeimss 1999. gadā nomira, viņa nolīga kādu, kurš izraka viņa ķermeni no kapa dažas dienas pēc bērēm. Nākamos 11 gadus vīra līķis tika turēts dāmas garāžā.
Tad 2009. gadā nomira Stīvensas dvīņu māsa, un padzīvojusī lēdija arī viņas ķermeni atbrīvoja no kapa neilgi pēc apbedīšanas. Stīvensa ievietoja māsas ķermeni papildus istabā, taču 2010. gadā kāds radinieks, kurš to bija uzzinājis, informēja policiju.
Stīvensa atzīst, ka viņai ir grūti samierināties ar nāvi. Kad ilgas ieraudzīt savu vīru un māsu vēlreiz kļuva pārāk nepanesamas, viņa panāca, ka viņu ķermeņi tiek izrakti. Viņas vīra līķis garāžā pavadīja desmit gadus, taču māsa bija mājās tikai dažus mēnešus, pirms abas mirstīgās atliekas atrada policija.
Lasi vēl: Šis “mirušais” vīrs savu bēru laikā piecēlās zārkā un ļoti apkaunoja savus bērnus
Kad Stīvensai jautāja par viņas māsu, viņa atbildēja: “Kad tu viņus aproc zem zemes, tās ir atvadas uz visiem laikiem. Šādā veidā es varēju joprojām tikties ar viņu, pieskarties viņai, skatīties uz viņu un sarunāties ar viņu.”
Kaimiņi uzskatīja Stīvensu par parastu vecu kundzīti, taču patiesībā viņa daudz laika pavadīja ar līķiem, it īpaši ar savu māsu.
Valdība konfiscēja abus ķermeņus, bet tikai līdz brīdim, kad Stīvensa uzcēla savā pagalmā mauzoleju.
Viņa ievietoja līķus stikla šķirstos, kas ļāva viņai redzēt viņu sejas. Viņa vēlējās uz mauzoleju pārvietot arī savu tēvu un māti.
Avots: viralnova.com