Laikmetā, kad plosījās difterijas, holēras un tīfa epidēmijas, tūkstošiem amerikāņu bērnu un daudzu pieaugušo dzīvību izdzēsa slimības, kas mūsdienās būtu salīdzinoši viegli izārstējamas ar antibiotikām. Nāve bija ierasta, kaut arī ne gaidīta viešņa tā laika bērnistabās.
Tomēr tāpēc tā nebija mazāk sāpīga. Un viens veids, kā pārdzīvot sēras, bija izmantot fotogrāfijas vai dagerotipus, kas bija fotogrāfijas priekšgājēji.
Augstās cenas dēļ nebija daudz amerikāņu, kuri varēja atļauties pasūtīt ģimenes portretus, dzīviem esot. Tāpēc pēcnāves bildes kļuva par vienīgajiem attēliem, kas palika, kad bērni bija guldīti kapā.
Tendence fotografēt mirušos tuviniekus strauji izplatījās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, un liela šo fotogrāfiju kolekcija skatāma Thanatos Archive. Attēlos bērni parasti redzami ar aizvērtām acīm, it kā mierīgi gulētu.
Bet reizēm fotogrāfi ļāvušies vēlmei parādīt mirušos bērnus tā, it kā viņi būtu tikai aizmiguši, atbalstot mazos līķīšus pret gultu vai krēslu, atverot acis vai pat uzzīmējot acu zīlītes uz fotogrāfijas.
Vēl viens tolaik plaši izmantots paņēmiens kā dzīvo cilvēku, tā mirušo fotogrāfijās – rožainos toņos iekrāsotas sejas. Šādus mazos aizgājējus nereti fotografēja kopā ar dzīvajiem brāļiem un māsām. (Ja nu viņi arī nomirst, foto jau būtu un nevajadzētu maksāt vēlreiz?)
20. gadsimtā salīdzinoši dārgos dagerotipus nomainīja lētākās fotogrāfijas, un mirušo fotogrāfija pamazām palika pagātnē – ģimenes varēja atļauties dzīvo cilvēku portretus. Mūsdienās psihologi gan nekādā gadījumā neiesaka fotografēt mirušus bērnus.
Lasi vēl: Šīs senās fotogrāfijas no cirka ir tiešām biedējošas(nepatīkami attēli!)
Šajā 1875. gadā tapušajā foto redzama mirusi pusaudze, kura tur Bībeli – tā viņai, iespējams, dota līdzi sargāšanai pēcnāves dzīvē.
Attēlā redzamais bērns izskatās aizmidzis. Lai gan roka izskatās ievainota un kleita klāta ar traipiem, tiek uzskatīts, ka tas ir dagerotipa defekts.
Šī ģimene zaudējusi divus bērnus, acīmredzot, abi miruši no vienas un tās pašas slimības. Mazuļi saģērbti izejamās drēbītēs, lai pozētu pēdējai fotogrāfijai. Attēls tapis ASV 19. gadsimta beigās.
Mirušā zēna acis ir atvērtas pēc nāves, un viņa ķermenis apguldīts uz zviļņa. 1853. gads.
Sirdi plosoša mazas meitenītes fotogrāfija, kas tapusi 1850. gadā. Meitenītes roka novietota tā un arī acis atvērtas, lai radītu ilūziju, ka viņa joprojām ir dzīva.
Dvīņu puikas kopā nofotografētu Sentčārlzā, Mičiganā, 1900. gadā. Šķiet, bērni miruši vienā un tai pašā epidēmijā.
